Smilšu lapsa
| Smilšu lapsa Vulpes rueppellii (Schinz, 1825) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Lapsas (Vulpes) |
| Suga | Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) |
| Izplatība | |
 | |
 Smilšu lapsa Vikikrātuvē | |
Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Smilšu lapsu sauc arī par Rupella lapsu, par godu vācu dabas pētniekam Eduardam Rupellam.
Smilšu lapsa dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos: no Marokas līdz Afganistānai. Apmēram pēdējos 100 gadus tā tiek nīdēta kā kaitēklis, jo mēdz medīt pie cilvēkiem vistas, mazos jēriņus un kazlēnus. Zinātniekiem trūkst datu par smilšu lapsu kopējo populāciju.[1] Smilšu lapsas sastopamas smilšu un akmeņu tuksnešos, no maigākām klimatiskajām zonām tās izspiež augumā lielākā rudā lapsa.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smilšu lapsa ir viena no mazākajām lapsām, tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Tā ķermeņa garums bez astes ir 40—52 cm, mātītes 34—49 cm, astes garums 29—37 cm. Tēviņa svars ir 1,1—2,3 kg, mātītes 1,1—1,8 kg.[2] Smilšu lapsai ir ļoti lielas ausis, lielākas par tās galvu. Ausu garums 8—11 cm. Lielās ausis palīdz atdzesēt ķermeni. Kažoka krāsa dažādos reģionos ir nedaudz atšķirīga, bet kopumā tā ir gaiša, smilšu brūna ar melniem celiņiem no acs līdz degunam katrā purna pusē.[2] Reizēm sastopama pelēkā morfa.[3] Aste gara un kupla, ar baltu galu. Kājas tievas, proporcionāli garas. Uz ķepām ir garš, mīksts apmatojums, kas pasargā tās no apdegšanas karstajās smiltīs. Ārēji smilšu lapsa ir ļoti līdzīga fenekam, tikai lielāka.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smilšu lapsa ir ļoti uzmanīga un grūti novērojama. Līdzīgi kā skunkss tā izmanto smaku gan teritorijas iezīmēšanai, gan ienaidnieku aizbaidīšanai.[3] Satiekoties ar citu lapsu, tās atzīmējas katra ar savu smaku. Mātīte turklāt iezīmē savu midzeni. Atšķirībā no citām lapsām, smilšu lapsa pati alas nerok.[2] Smilšu lapsa var riet tāpat kā suns.[3] Pārošanās sezonas laikā smilšu lapsas dzīvo pa pāriem, bet tiklīdz riests ir beidzies, tās apvienojas lielākās ģimeņu grupās (3—15 dzīvnieku). Viena ģimene aizņem 50—69 kvadrātkilometrus, bieži mainot alas. Vienā vietā lapsa uzturas 4—5 dienas, tad to maina. Apmēram tik daudz laika tai ir vajadzīgs, lai atrastu jaunu alu.[2] Vienīgie smilšu lapsas ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, piemēram, stepes ērglis. Smilšu lapsa ir aktīva nakts stundās, bet dienas gaišajā un karstajā laikā tā guļ alā.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Smilšu lapsa ir ļoti izturīga un pieticīga. Tā iziet medīt krēslas stundās un naktī, medī viena. Smilšu lapsa ir visēdāja.[3] Galvenokārt barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem, bet rok ēšanai arī augu saknes un gumus, uzlasa augļus, kā arī medī nelielus zīdītājus, rāpuļus, putnus un no ligzdām izēd olas.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairošanās sezona smilšu lapsām ir ziemā un tās veido monogāmus pārus.[2] Grūsnības periods ilgst 51—53 dienas, parasti piedzimst 2—3 akli kucēni. Māte tos zīda ar pienu 6—8 nedēļas.[3] Smilšu lapsa dzīvo 6—7 gadus, nebrīvē var nodzīvot daudz ilgāk.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smilšu lapsai ir piecas pasugas:[4]
- Vulpes rueppellii rueppelli
- Vulpes rueppellii caesia
- Vulpes rueppellii cyrenaica
- Vulpes rueppellii sabaea
- Vulpes rueppellii zarudneyi
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IUCN: Vulpes rueppellii
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «ARKive: Rüppel's fox (Vulpes rueppellii)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 EOL: Vulpes rueppellii
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: rueppellii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. martā. Skatīts: 2009. gada 20. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|