Smiltāju čakstītes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smiltāju čakstītes
Oenanthe (Vieillot, 1816)
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe)
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMušķērāju dzimta (Muscicapidae)
ApakšdzimtaČakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae)
ĢintsSmiltāju čakstītes (Oenanthe)
Smiltāju čakstītes Vikikrātuvē

Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.[1] Tās visas ir Vecās Pasaules putnu sugas, kas sastopamas Eirāzijā un Āfrikā.[1] Vienīgi akmeņčakstītei mūsdienās ir paplašinājies izplatības areāls un tā sastopama arī Ziemeļamerikā (Kanādas austrumos un rietumos, Aļaskā) un Grenlandē.[2][3][4] Šī grupa vēsturiski attīstījusies Āfrikā. Uzturas atklātā ainavā, galvenokārt mājojot Āfrikas un Āzijas tuksnešos un pustuksnešos.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā daglajai čakstīei līdz šim bijuši divi novērojumi, bet tā varētu būt daudz biežāk sastopams putniņš

Latvijā sastopamas 4 smiltāju čakstīšu ģints sugas: tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti), akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe), daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) un smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina).[1][5][6]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltāju čakstītes ir maza auguma dziedātājputni ar uzkrītošu un pamanāmu apspalvojumu lielākajai daļai sugu.[2] Tās galvenokārt ir melnbaltas vai melni sarkanas ar baltām pazīmēm. Gandrīz visām sugām raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms: tēviņš ir košs, bet mātīte neuzkrītoša.

Lielākā ģintī ir smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina), kuras ķermeņa garums sasniedz 17 cm, spārnu plētums 31 cm, svars 31 g.[7]

Morfoloģiski smiltāju čakstītes varētu iedalīt vairākās grupās. Stepēs un tuksnešos uz zemes dzīvojošajām sugām ir slaidi ķermeņi, gari nagi un īsas astes. Dažas no šīm sugām ir gājputni un tām ir gari, smaili spārni. Nometnieku sugām spārni ir noapaļoti. Sugām, kas neizvairās no veģetācijas, ir īsi, noapaļoti ķermeņi un garas astes, garš vidējais pirksts un gari nagi. Akmeņainā un klinšainā vidē dzīvojošām sugām ir īsi ķermeņi, gari pirksti un īsi nagi. Šīs grupas putni ir gan relatīvi smagi, gan viegli, līdzīgi kā sugas, kas dzīvo smilšainās vietās. Arī šīs grupas gājputniem spārni ir smaili un gari.[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abesīnijas čakstīte (Oenanthe lugubris)
Brūnā čakstīte (Oenanthe fusca)
Melnmuguras čakstīte (Oenanthe lugens)

Smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]