Smiltāju kāpukviesis

Smiltāju kāpukviesis Leymus arenarius (L.) Hochst.
Smiltāja kāpukviesis (Leymus arenarius)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Graudzāļu dzimta (Poaceae)
Ģints	Kāpukvieši (Leymus)
Suga	Smiltāja kāpukviesis (L. arenarius)
Sinonīmi
Elymus arenarius L
Smiltāju kāpukviesis Vikikrātuvē

Smiltāju kāpukviesis (latīņu: Leymus arenarius) - daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Sastopams diezgan bieži, sevišķi gar jūrmalu. Saknenis garš, ložņājošs. Stumbru nedaudz, tie ir taisni, spēcīgi, gludi, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, 0,5 - 1 cm platas, nosmailotas, plakanas, vēlāk ieritinātas, cietas, virspusē raupjas, apakšā gludas, ar dzīsliņām, zilganas. Lapu makstis garas, kailas, rievainas, mēlīte īsa, strupa, zobaina. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa - 15 - 25 cm gara, taisna, blīva vārpa ar daudzām vārpiņām. Vārpiņas 1,8 - 2,5 cm garas, sēdošas, sakopotas pa 2, retāk pa 3 vai 4, bez akotiem, ar 3 - 5 ziediem. Vārpiņas plēksnes cietas, šauri lancetiskas, gari nosmailotas, galotnē ar matiņiem vai kailas, dzīsla 1 vai 3. Zieda plēksnes gandrīz vienādas; zieda ārējā plēksne lielāka, plati lancetiska, ar 5 - 7 dzīsliņām, bez šķautnes, ar matiņiem; zieda iekšējai plēksnei šķautne ar matiņiem. Vārpiņas ass starp ziediem visapkārt pūkaina. Auglis - līdz 0,9 cm garš grauds.

• Augs noderīgs smiltāju nostiprināšanai, jo aug arī kustīgās smiltīs.

• Lopbarības augs. Jaunus augus mājdzīvnieki labprāt ēd, jo tie satur cukuru. Graudus vietām izmanto cilvēku uzturam.

• Dekoratīvs augs. Audzē akmensdārzos. Veido līdz 1 m augstu zilpelēku puduri.