Zofja Zamenhofa (poļu: Zofia Zamenhof; dzimusi 1889. gada 13. decembrī, mirusi 1942. gadā) bija poļu ebreju pediatre, Klaras un Ludvika Zamenhofu meita. Ģimenē bija arī vecāks brālis Adams (1888–1940) un jaunākā māsa Lidja Zamenhofa (1904–1942), kas tika nogalināti nacistu režīma koncentrācijas nometnēs.
No 1907. līdz 1913. gadam Zofja Zamenhofa pabeidza medicīnas studijas Lozannas Universitātē, Šveicē, un 1914. gadā nokārtoja valsts eksāmenu Sanktpēterburgā.[1] Pēc tam viņa turpināja specializēties iekšējās un pediatriskās slimībās. Strādāja Lebedinas slimnīcā, bet no 1922. gada Varšavā.[2] Otrā pasaules kara laikā, kad Polijā iebruka fašisti, viņa dzīvoja Varšavas geto. Neskatoties uz nacistu klātbūtni, viņa turpināja savu medicīnisko praksi, līdz viņa tika arestēta un transportēta uz nāves nometni. Kā ārsts, viņa tika uzskatīta par pietiekami vērtīgu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Treblinku, bet viņa tomēr izvēlējās pavadīt savus pacientus. 1942. gadā viņa tika noindēta Treblinkas gāzes kamerās.[3]
Viņas simboliskais kaps (piemiņas plāksne pie Klaras Zamenhofas kapa) atrodas Varšavas ebreju kapsētā.[4]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zofja Zamenhofa.
