Sokjols Juns
| Sokjols Juns 윤석열 | |
|---|---|
 | |
| Dienvidkorejas prezidents | |
|
Amatā 2022. gada 10. maijs — 2025. gada 4. aprīlis | |
| Priekštecis | Muns Čeins |
| Pēctecis | Hans Daksu (v.i.) |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1960. gada 18. decembrī Seula, Dienvidkoreja |
| Politiskā partija | Tautas varas partija |
| Augstskola | Seulas Nacionālā universitāte |
| Paraksts |
 |
Sokjols Juns (korejiešu: 윤석열; dzimis 1960. gada 18. decembrī) ir Dienvidkorejas politiķis, jurists un prokurors, kurš bija Dienvidkorejas prezidents no 2022. līdz 2025. gadam, kad zaudēja amatu impīčmenta rezultātā.
Pirms iesaistīšanās politikā viņš darbojās kā Dienvidkorejas ģenerālprokurors (2019—2021), kur izcēlās ar aktīvu darbu korupcijas apkarošanā un augsta līmeņa izmeklēšanām.[1] 2021. gadā viņš pievienojās konservatīvajai Tautas varas partijai un uzvarēja 2022. gada prezidenta vēlēšanās, kļūstot par valsts vadītāju.
Prezidentūras laikā Juns ir pievērsies valsts drošības stiprināšanai, attiecību uzlabošanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu, kā arī ekonomiskām reformām un cīņai pret inflāciju. Viņa vadības stils un politiskie lēmumi ir izpelnījušies gan atzinību, gan kritiku, īpaši attiecībā uz iekšpolitikas reformām un attiecībām ar Ziemeļkoreju, Ķīnu un Krieviju.[2]
2025. gada 14. janvārī viņš tika aizturēts un 19. janvārī arestēts saistībā ar apsūdzībām nemierā un varas ļaunprātīgā izmantošanā, kad viņš 2024. gada 3. decembrī ieviesa karastāvokli un nosūtīja karaspēku Nacionālajā asamblejā, lai neļautu likumdevējiem balsot par karastāvokļa atcelšanu. Notiesāts un izcieš mūža ieslodzījumu.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1960. gada 18. decembrī Seulā un ieguvis bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnēs Seulas Nacionālajā Universitātē.
1994. gadā karjeru uzsāka kā prokurors, vēlāk kļūstot par Seulas Centrālās apgabala prokuratūras vadītāju un 2019. gadā par Dienvidkorejas ģenerālprokuroru.
2021. gada novembrī Juns kļuva par Tautas varas partijas prezidenta kandidātu un 2022. gada martā tika ievēlēts par Dienvidkorejas prezidentu, stājoties amatā 2022. gada 10. maijā.
2024. gada 3. decembrī Junsludināja karastāvokli, apgalvojot, ka opozīcijas (Demokrātiskā) partija veic "pretvalstiskas darbības" un sadarbojas ar Ziemeļkoreju, taču šis solis tika plaši nosodīts kā konstitūcijas pārkāpums. 2024. gada 14. decembrī Korejas Nacionālā asambleja viņu atcēla no amata (impīčoja), apturot viņa pilnvaras, un 2025. gada 4. aprīlī Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa apstiprināja impīčmentu. 2025. gada 14. janvārī viņš tika aizturēts un 19. janvārī oficiāli arestēts. 4. aprīlī Konstitucionālā tiesa galīgi apstiprināja Juna atcelšanu no amata, par prezidenta vietas izpildītāju ieceļot Hanu Daksu. Sokjols Juns tika notiesāts un izcieš mūža ieslodzījumu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Yoon Suk-yeol’s rise from rebel prosecutor to president». eastasiaforum.org. en. lpp. Skatīts: 2025. gada 31. janvārī.
- ↑ «Yoon's gamble with ideology undercuts democracy and ignites inter-Korean tensions». eastasiaforum.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 31. janvārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sokjols Juns.
|