Solomenku pilskalns
Solomenku pilskalns | |
---|---|
![]() Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta |
![]() |
Koordinātas | 56°22′56″N 27°42′14″E / 56.38222°N 27.70389°EKoordinātas: 56°22′56″N 27°42′14″E / 56.38222°N 27.70389°E |
Oficiālais nosaukums: Solomenku pilskalns (Gorodok) | |
Aizsardzības numurs | 1584 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Solomenku pilskalns atrodas Ludzas novada Pildas pagastā. Solomenku pilskalnu atklājis profesors Francis Balodis. Pilskalns atrodas valsts mežā, 2 km uz dienvidrietumiem no Porkaļu ciema un 2,5 km uz rietumiem no Porkaļu pilskalna.
Šai apvidū vairāki lieli un mazi ezeri atrodas starp šļūdoņu radītām morēnām. Divu tādu ezeru starpā, vietas, kur agrāk atradās Solominku ciems, tuvumā iespiedusies kalna kausa, kuras vidējais kumpums izmantots apcietināšanai. Šī vieta atrodas 21 metru augstāk par pakājē esošiem ezeriem.
Pilskalna plakums 40 m garš, 20 m plats, iegareni apaļā veidā ar kūkumu vidū. Šis plakums rietumgalā norobežots ar diviem uzbedumiem, kas dienvidsānā pāriet 2 terasēs. Pilskalna ziemeļsānu sargā viena terase, jo šeit kalna sāns kraujāks nekā dienvidpusē. Ziemeļsānu terase, tuvojoties austrumgalam, pāriet grāvi ar uzbedumu un nostiprina šo pilskalna galu.
Šie pilskalna bedumi, kaut gan visai noteikti izveidoti, tomēr nav pieskaitāmi lielajiem, jo to augstums nesniedz metru.
Ieeja nav vis pilskalna galā, kā tas ierasts, bet gan dienvidmalā, pāri abām terasēm, kur tās izlīdzinās.
Zeme sastāv no rupjas smilts, kā tas ierasts šajā apvidū. Mītņu kārtas pilskalnā nav. Zem parastās trūdu zemes, kas ceļas no augiem, atrodas tīra smilts. Nav izdevies iegūt senlietu, kas palīdzētu noteikt šī apcietinājuma datējumu.
Pilskalns un tā zemju darbi labi uzglabājušies. Tikai uzbedumos dažās vietās redzamas vecas zeltraču bedres. Redzams, ka kalns nekad nav arts. Šī pilskalna apcietināšanas paņēmiens ir vietējā tradīcija. Tas varējis celties kara laikos kā paslēptuve no sirotājiem. Ilgāku laiku šī vieta nav lietota, jo mītņu kārtas nav.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.