Solomenku pilskalns
| Solomenku pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Solomenku pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Pildas pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°22′56″N 27°42′14″E / 56.38222°N 27.70389°EKoordinātas: 56°22′56″N 27°42′14″E / 56.38222°N 27.70389°E |
| Oficiālais nosaukums: Solomenku pilskalns (Gorodok) | |
| Aizsardzības numurs | 1584 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Solomenku pilskalns atrodas Ludzas novada Pildas pagastā. Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
Šai apvidū vairāki lieli un mazi ezeriņi guļ starp šļūdoņu radītām morēnām. Divu tādu ezeru starpā, jau minētā Solominku ciema tuvumā iespiedusies kalna kausa, kuras vidējais kumpums izmantots apcietināšanai. Šī vieta stāv augstāk par pakājē esošiem ezeriņiem 21 metru.
Gorodokas plakums 40 m. garš, 20 plats, iegareni apaļā veidā ar kūkumu vidū. Šis plakums rietumgalā norobežots ar diviem uzbedumiem, kas dienvidsānā pāriet 2 terasēs. Pilskalna ziemeļsānu sargā viena pate terase, jo šeit kalna sāns kraujāks nekā dienvidpusē. Ziemeļsānu terase tuvojoties austrumgalam pāriet grāvi ar uzbedumu un nostiprina šo pilskalna galu.
Vispār šie pilskalna bedumi, kaut gan visai noteikti izveidoti, tomēr nav pieskaitāmi lielajiem, jo viņu augstums nesniedz 1 m.
Ieeja nav vis pilskalna galā, kā tas parasts, bet gan dienvidmalā pāri abām terasēm, kur viņas izlīdzinājās.
Zeme - rupja smilts, kā visur šajā apvidū. Mītņu kārtas pilskalnā nav. Zem parastās trūdu zemes, kas ceļas no augiem, atrodas tīra smilts. Neizdevās sadabūt neviena trauku gabaliņa, kas palīdzētu noteikt šā apcietinājuma vecumu.
Pilskalns un viņa zemju darbi labi uzglabājušies. Tikai uzbedumos dažās vietās redzamas vecas zeltraču bedres. Redzams ka kalns nekad nav arts. Šā pilskalna apcietināšanas paņēmiens ir vietējā tradīcija. Tas varējis celties kara laikos kā paslēptuve no sirotājiem. Ilgāku laiku šī vieta nav lietota, jo mītņu kārtas nav.
Nav arī uzglabājušies ļaužu mutē nekādi nostāsti par šo Solominku „Gorodoku”. Viņu savā laikā pārlūkojis arī prof. F. Balodis, tomēr nekādi izrakumi vēl nav izdarīti.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.