Soltāni

Soltāni (baltkrievu: Солтаны, poļu: Sołtanowie) jeb Perasveti-Soltāni (baltkrievu: Перасвет-Солтаны), ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18. gadsimta sākumā ieceļojusi Inflantijas vaivadijā. Krievijas impērijas laikā Soltānu dzimta bija ienesta Grodņas, Minskas un Mohiļevas guberņu muižnieku dzimtas grāmatās.

Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas ģerbonis pieder pie Sirakomļas grupas ģerboņiem, par savu priekšteci šī ģerboņa dzimtas uzskata bruņinieku Sirakomļu (baltkrievu: Сыракомля, poļu: Syrokomla), kas varonīgi cīnījies kaujā pie Vorsklas. Par savu tiešo priekšteci Soltānu dzimta uzskata Lietuvas dižkunigaitijas valdnieka Kazimira IV mantzini Aleksandru Jurjeviču, kas pirmo reizi pieminēts 1442. gadā. Arī viņa dēls Andruška Aleksandrovičs (amatā 1486—1492) un mazdēls Ivahna Andrejevičs (amatā 1507—1554) bija Lietuvas valsts un galma mantziņi.^[1] Dzimtas ģerbonis tajā laikā papildināts ar Jagellonu dinastijas dubulto (Svētā Vladislava) krustu.

Muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālaika Inflantijas vaivadijas, vēlāk Vitebskas guberņas teritorijā Soltāniem piedēja šādas muižas:^[2]

Andrepno, Andrupenes muiža, piederējusi gan Soltāniem, gan arī Benislavskiem un Šadurskiem.
Kownata, Kaunatas muiža piederēja Janam Soltānam un viņa dēliem Dominikam un Pēterim ap 1700. - 1734. gadu
Lideksna un Sprykutowo, Ludzas apriņķa muižas, kas 18. gadsimta beigās piederējušas Staņislavam Soltānam
Prezma, Prezmas muiža, Soltānu dzimtmuiža no 1714. līdz 1917. gadam
Zielonpol, Zileņu muiža, piederējusi Soltāniem no 1710. gada

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Staņislavs Soltāns (1756—1836), valstsvīrs
Vladislavs Hieronīms Soltāns (1824—1900), politiķis, Prezmas muižas īpašnieks
Vladislavs Soltāns (1870—1943), politiķis un jurists
Ježijs Soltāns (1913—2005), arhitekts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Вяроўкін-Шэлюта У. Солтаны Вялікае княства Літоўскае: Энцыклапедыя. У 3 т. Т.2: Кадэцкі корпус — Яцкевіч / Рэдкал.: Г.П. Пашкоў (гал.рэд.) і інш.; Маст. З.Э. Герасімовіч. Мн.: БелЭн, 2006. – 792 с.: іл. С. 620. ISBN 985-11-0315-2, ISBN 985-11-0378-0 (т. 2) (baltkrieviski)
↑ Miejscowości o nazwach związanych z nazwiskiem Sołtan i we własnościach Sołtanów (poliski)

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Category:Sołtan family

[1] Вяроўкін-Шэлюта У. Солтаны Вялікае княства Літоўскае: Энцыклапедыя. У 3 т. Т.2: Кадэцкі корпус — Яцкевіч / Рэдкал.: Г.П. Пашкоў (гал.рэд.) і інш.; Маст. З.Э. Герасімовіч. Мн.: БелЭн, 2006. – 792 с.: іл. С. 620. ISBN 985-11-0315-2, ISBN 985-11-0378-0 (т. 2) (baltkrieviski)

[2] Miejscowości o nazwach związanych z nazwiskiem Sołtan i we własnościach Sołtanów (poliski)

[1]

[2]