Briļļu pūkpīle

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Somateria fischeri)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Briļļu pūkpīle
Somateria fischeri (Brandt, 1847)
Tēviņš priekšplānā, mātīte aizmugurē
Tēviņš priekšplānā, mātīte aizmugurē
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Gauru apakšdzimta (Merginae)
Ģints Pūkpīles (Somateria)
Suga Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri)
Briļļu pūkpīle Vikikrātuvē

Briļļu pūkpīle[1] (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae). Tā ligzdo Sibīrijas ziemeļaustrumos, sākot ar Ļenas deltu, areālam turpinoties līdz Aļaskas ziemeļiem. Ilgstoši nebija zināms briļļu pūkpīles ziemošanas areāls un atbilstoši putna ieradumi ziemas periodā.[2][3] Tas tika atklāts nesenā pagātnē neaizsalstošā jūras apgabalā, pusceļā starp Sentlorensas un Sentmetjū salām Beringa jūrā.[2][4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvas apspalvojums nosedz knābja pamatni līdz pat nāsīm

Sugai piemīt dzimumu dimorfisms: tēviņi ir krāsaināki un nedaudz lielāki nekā mātītes.[3] Ķermeņa garums ir 50—58 cm, svars tēviņiem ap 1,3—1,8 kg, mātītei ap 1,1—1,9 kg.[4] Salīdzinoši ar citām pūkpīlēm, briļļu pūkpīle ir nedaudz mazāka nekā parastā pūkpīle.

Tēviņa apspalvojums ķermenim ir melns ar baltu muguru. Arī spārni ir melnbalti. Galva daudzkrāsaini zaļi balta (dažādas galvas daļas ir atšķirīgos, zaļos vai baltos toņos) ar lieliem, apaļiem, baltiem acu laukumiem, kurus kā briļļu rāmis ierāmē tumši zaļa vai melna līnija. Galvas apspalvojums nosedz knābja pamatni līdz pat nāsīm. Knābis koši oranžs.[3] Mātīte ir raibumoti tumši brūna ar gaišāk brūniem acu laukumiem. Knābis zilpelēks. Abiem dzimumiem ir koši oranžas kājas.[3] Jaunie putni un tēviņi ārpus vairošanās sezonas ir līdzīgi mātītei.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Briļļu pūkpīle ligzdošanas vietās ierodas maijā vai jūnijā un uz ziemošanas vietām dodas laikā no jūlija līdz augustam.[3][4] Migrācijas lidojumi notiek pa vienam atsevišķi vai nelielās grupās, līdz trīs īpatņiem. Lidojuma laikā briļļu pūkpīle turas tuvu ūdens virsmai. Vasaras mēnešos putni ir aktīvi dienas laikā.[3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dējumā parasti ir 3—6 olas

Briļļu pūkpīle barojas, ienirsot zem ūdens, bet tā arī barību uzlasa no ūdens virsmas. Tā galvenokārt barojas ar moluskiem, bet uzlasa arī vēžveidīgos. Vasarā pīles diēta kļūst plašāka, tā barojas arī ar kukaiņiem, zirnekļveidīgajiem, ogām un sēklām.[2][5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Briļļu pīkpīle ligzdo tundrā nelielu ezeriņu, purvu un upīšu krastos, tuvu jūras krasta līnijai. Sezona sākas maijā vai jūnijā, ligzdo atsevišķiem pāriem vai vaļīgās grupās.[2][3] Dzimumbriedumu briļļu pūkpīles sasniedz 2 gadu vecumā.[3] Katrā sezonā veidojas jauni pāri. Lielākā daļa pāru izveidojas ziemošanas vietā, pirms pavasara migrācijas.[3][5] Ligzda ir uz zemes, ieslēpta augstā zālē.[3]

Zāle tiek nomīdīta ligzdas formā un iegūtā iedobe izklāta ar sausu zāli un dūnām, kuras mātīte sev izplēš no apspalvojuma. Dējumā ir 1—8 olīvzaļas vai gaiši brūnas olas (parasti 3—6 olas). Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte.[5] Inkubācijas periods ilgst apmēram 24 dienas. Šajā laikā mātīte ļoti reti atstāj ligzdu. Ja tuvojas ienaidnieki, mātīte ligzdu nepamet, bet cieši pieplok pie zemes, nolaižot galvu un kaklu lejup. Cilvēks var pieiet klāt un pacelt mātīti rokās.[3] Jaunie putni sāk lidot 53 dienu vecumā.[3][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]