Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Suomen sosialistinen työväentasavalta
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
1918. gads

Flag of Somijas Sociālistiskās Strādnieku Republikas

Sarkanais karogs

Location of Somijas Sociālistiskās Strādnieku Republikas
Sarkans: Sarkano teritorija
Zils: Balto teritorija
Pārvaldes centrs Helsinki
Valdība Sociālistiska valsts
Tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Kullervo Manners
Likumdevējs Strādnieku galvenā padome
Vēsturiskais laikmets Pirmais pasaules karš
Somijas pilsoņu karš
 - Dibināta 1918. gada 27. janvāris
 - Beidza eksistēt 1918. gada 16. maijs
Mūsdienās Karogs: Somija Somija
Karogs: Krievija Krievija

Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika (somu: Suomen sosialistinen työväentasavalta) jeb Sarkanā Somija bija īslaicīgs valstisks veidojums Somijā 1918. gadā, kurā valdīja sociālisti.

1918. gada 27. janvārī Somijas Sarkanā gvarde sāka sacelšanos pret Somijas likumīgi ievēlēto valdību, cenšoties Somijā nodibināt sociālistisku režīmu. Sākās pilsoņu karš starp sarkangvardiem un Balto gvardi. 28. janvārī Sarkanie ieņēma Helsinkus un izveidoja Tautas pilnvaroto padomi. Par tās priekšsēdētāju kļuva Kullervo Manners. Tajā pašā dienā padome pieņēma deklarāciju "Somijas strādniekiem un pilsoņiem!", kurā tā sevi pasludināja par valsts revolucionāro valdību.

Sarkanajiem izdevās pārņemt varu rūpnieciskajos rajonos Somijas dienvidos un rietumos, kur dzīvoja 2/3 valsts iedzīvotāju. Frontes līnija izveidojās no Pori gar Tamperes ziemeļiem līdz Karēlijas zemesšaurumam. Sarkano kontrolētajā teritorijā tika likvidētas agrākās valsts institūcijas, izveidota strādnieku kontrole dzelzceļā, rūpnīcās, bankās u.c. Izveidota Augstākā revolucionārā tiesa.

Lai kontrolētu izpildvaru, 14. februārī izveidota Strādnieku galvenā padome, kuru veidoja 40 tautas deputāti. Par tās priekšsēdētāju kļuva Valfrids Pertile. 22. februārī Strādnieku galvenā padome pieņēma konstitūciju. Lai arī pēc konstitūcijas augstākā vara piederēja Strādnieku galvenajai padomei, reāli Sarkanajā Somijā vara piederēja Tautas pilnvaroto padomei.

1. martā starp Somijas Sociālistisko Strādnieku Republiku un Padomju Krieviju noslēgts miera līgums. Sarkanie somi nevēlējās ciešu aliansi ar boļševikiem, jo vairākos jautājumos to uzskati atšķīrās. Lai atrisinātu robežstrīdus, tika nolemts apmainīties ar teritorijām: artilērijas bāze Ino Karēlijas zemesšaurumā tika atdota Krievijai, pretī saņemot Petsamo ziemeļos ar izeju pie jūras.

Aprīļa sakumā Baltie ieņēma Tamperi, kas sagrāva Sarkano cīņassparu. Pēc vācu spēku izsēšanās Somijas dienvidu krastā Tautas pilnvaroto padome 6. aprīlī nolēma pārcelties uz Viborgu. 10. aprīlī par Sarkanās gvardes virspavēlnieku ar visplašākajām pilnvarām tika ievēlēts Kullervo Manners. 13. un 13. aprīlī Tautas pilnvaroto padomes departamenti tika reorganizēti, un par tās priekšsēdētāju kļuva Oto Kūsinens. Reāli Tautas pilnvaroto padome Viborgā darbību neuzsāka, jo daudzi tās locekļi atradās Krievijā. Pēdējie Tautas pilnvaroto padomes dalībnieki Viborgu atstāja 25. aprīlī, un ar kuģi devās uz Padomju Krieviju.

Sarkanie gvardi līdz pēdējam cīnījās. 16. maijā Baltie bija uzvarējuši.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]