Spātsa sala
| Spātsa sala | |
|---|---|
 Spātsa salas satelītattēls | |
  Spātsa sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Belinshauzena jūra |
| Koordinātas | 73°12′S 75°00′W / 73.200°S 75.000°WKoordinātas: 73°12′S 75°00′W / 73.200°S 75.000°W |
| Platība | 4100 km² |
| Garums | 80 km |
| Platums | 40 km |
| Augstākais kalns | 266 m |
| Administrācija | |
 Antarktika | |
| Pretenzija | Britu Antarktiskā teritorija, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Spātsa sala (angļu: Spaatz Island, spāņu: Isla Spaatz) ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdā, Belinshauzena jūras dienvidu piekrastē. Atrodas Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes Ingliša krastā. Austrumos tai piekļaujas Džordža VI šelfa ledājs, rietumos — Stenga šelfa ledājs, bet ziemeļos krastus apskalo Ronnes līcis. No kontinenta krasta salu šķir ap 8 km plats ar ledu pildīts šaurums.
Salu 1947.—1948. gadā avioizpētes laikā atklāja Finna Ronnes Antarktikas izpētes ekspedīcija; nodēvēta par godu amerikāņu ģenerālim Karlam Spātsam (Carl Spaatz), kurš sniedza ekspedīcijai atbalstu tās nodrošināšanā ar lidmašīnām.[1]