Spalvu skeletveidīgie mākoņi

Vikipēdijas lapa
Ci vert

Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi. Ārējais izskats atgādina zivs skeletu. Parasti sastāv no ledus kristāliņiem, kuri rodas no sasalušiem ūdens pilieniem. Atšķiras ar to, ka neaizsedz visas debesis un tiem ir pārtraukta forma. Visbiežāk Ci vert vērojami labos laikapstākļos, kā arī ja ir augšupejoša gaisa plūsma un turbulence augšējā troposfērā. Pamata augstums ir 7—10 km, bet tropos var sasniegt arī 17—18 km. Mākoņu biezums var būt no dažiem simtiem metru līdz dažiem kilometriem. Ci vert ir causpīdīgi, cauri tiem spīd Saule, Mēness un spožas zvaigznes. Dienā tie nesamazina apgaismojumu.

Nokrišņi ir mazi ledus kristāliņi, no kuriem sastāv paši mākoņi. Tie lēnām krīt lejup, bet ar augšupejošām gaisa plūsmām var būt pacelti vēl augstāk.