Spartaka sacelšanās

Spartaka sacelšanās
Daļa no Vergu kari
Datums ap 73.–71. gadu p.m.ē. Vieta Romas Republika, galvenokārt Itālija Iznākums Sacelšanās apspiesta Spartaka nāve, tūkstošiem vergu krustā sišana
Karotāji
Spartaka vadītie vergi	Romas Republika
Komandieri un līderi
Spartaks † Krikss † Ganniks † Kastors † Oinomauss †	Marks Licinijs Krass Gnejs Pompejs Publijs Varīns
Spēks
līdz 120,000 vergu	vairāk nekā 50,000 karavīru
Zaudējumi
vairāki desmiti tūkstošu nogalināti 6,000 krustā sisti	ap 10,000 nogalināti
Šī bija lielākā un bīstamākā sacelšanās pret Romas varu

Spartaka sacelšanās, pazīstama arī kā Trešais vergu karš (latīņu: Bellum Servile Tertium), bija nozīmīgākā sacelšanās un pēdējais no trim lielajiem vergu kariem pret Romas Republiku mūsdienu Itālijā. Sacelšanos vadīja trāķiešu izcelsmes gladiators Spartaks, kurš kopā ar citiem vergiem 73. gadā p.m.ē. izbēga no gladiatoru skolas Kapujā un sāka masveida sacelšanos.

Norise

Sacelšanās sākās, kad ap 70 gladiatori, Spartaka vadībā, izbēga no gladiatoru skolas. Viņi ieguva ieročus un uzveica vietējos romiešu spēkus. Drīz viņiem pievienojās tūkstošiem vergu, lauku strādnieku un karavīru. Spartaks organizēja savus spēkus un uzvarēja vairākas Romas armijas vienības.

Lai arī sākotnēji Spartaks, iespējams, vēlējās izvest savus ļaudis pāri Alpiem brīvībā, sacelšanās drīz pārvērtās par nopietnu militāru apdraudējumu pašai Romas Republikai. Viņa armija ieņēma vairākas pilsētas un radīja plašu nemieru vilni.

Apspiešana

Senāts beidzot piešķīra pilnvaras bagātajam un ietekmīgajam politiķim un karavadonim Markam Licinijam Krasam, kurš izveidoja armiju un sāka sistemātisku sacelšanās apspiešanu. Spartaka mēģinājums aizbēgt uz Sicīliju ar kuģiem neizdevās.

71. gadā p.m.ē. notika izšķirošā kauja Lukānijā, kur Spartaka spēki tika sakauti. Pats Spartaks, visticamāk, krita kaujā, lai gan viņa ķermenis nekad netika identificēts.

Upuri un sekas

Ap 6000 vergu, kuri bija sagūstīti pēc kaujas, tika sisti krustā gar Apija ceļu starp Romu un Kapuju. Spartaka sacelšanās parādīja, cik bīstama ir verdzības sistēma, taču tai nebija ilgtermiņa ietekmes uz vergu statusu.

Mantojums

Spartaks ir kļuvis par brīvības cīnītāja simbolu. Viņa tēls ir iemūžināts filmās, grāmatās un mākslā. Daudzas revolucionāras kustības, tai skaitā Spartakistu sacelšanās 1919. gadā Vācijā, nosauktas viņa vārdā.

Kultūras piemiņas vietas un muzeji

• Spartaka piemineklis Sandanski, Bulgārija — Spartaka dzimtenē
• Spartaka parks Romā
• Spartaka muzejs Trāķijā (Bulgārija)
• Spartaka piemiņas vietas vairākos gladiatoru cīņu muzejos Itālijā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spartaka sacelšanās.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)