Spišska Bela
| Spišska Bela | ||
|---|---|---|
 Spišskas Belas centrs | ||
| ||
  Spišska Bela | ||
| Koordinātas: 49°11′09″N 20°27′24″E / 49.18583°N 20.45667°EKoordinātas: 49°11′09″N 20°27′24″E / 49.18583°N 20.45667°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Prešovas apgabals | |
| Apriņķis | Kežmarokas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1271 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 33,94 km2 | |
| Augstums | 625 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 6 646 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | https://spisskabela.sk/ | |
 Spišska Bela Vikikrātuvē | ||
Spiška Bela (slovāku: Spišská Belá) ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Kežmarokas apriņķī tradicionālajā Spišas novadā pie Popradas upes. Pilsētā Strāžku pilī atrodas Slovākijas Nacionālā mākslas muzeja (Slovenská národná galéria) filiāle.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz minēta 1263. gadā. Atšķirībā no citām Slovākijas pilsētām, kas gadsimtiem ietilpa Ungārijā, Spišska Bela no 1412. līdz 1772. gadam, kad notika Polijas dalīšanas, ietilpa Polijā. Svētās Romas imperators Sigismunds 1412. gadā to iznomāja Polijai.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,82%), čigāni (3,18%). Pēc reliģiskās piederības: katoļi (85,46%), bez reliģiskās piederības (4,61%), luterāņi (3,49%).
Spišska Bela ir zinātnieka Jozefa Pecvala (Joseph Petzval, 1807—1891) dzimtā pilsēta. Pilsētā ir viņam veltīts muzejs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spiška Bela.
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|