Spricis Paegle
| Spricis Paegle | |
|---|---|
![]() | |
| LPV Tirdzniecības un rūpniecības ministrs | |
|
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs | |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Jānis Zēbergs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1876. gada 9. marts |
| Miršanas dati |
1962. gada 1. decembrī (86 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Neatkarības partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ella Paegle (dzimusi Baltgaile) |
| Bērni |
Ella Tālivaldis Visvaldis Marga |
| Profesija | uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Spricis Paegle (1876. gada 9. marts — 1962. gada 1. decembris) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Ķoņu pagasta "Kalna Kriņģeļos".[1] 1901. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu kā inženieris tehnologs. Augstskolā iestājās studentu korporācijā Selonija. Pēc studijām strādāja fabrikā Vidusāzijā, vēlāk muitas dienestā Polijā un Rīgā. 1912 gadā pirmās Latvju operas līdzdirektors.[2] No 1913. gada darbojās Lauksaimnieku ekonomiskā biedrībā. Bija vairāku biedrību un rūpniecības uzņēmumu dibinātājs. Pirmā pasaules kara laikā viņš darbojās bēgļu palīdzības organizācijās.
1917. gada rudenī Paegle piedalījās Demokrātiskā bloka dibināšanā. Kad Demokrātiskais bloks apvienojās ar Latviešu pagaidu nacionālo padomi, izveidojot Tautas padomi, pārstāvēja tajā Latvijas Neatkarības partiju. Piedalījās Latvijas proklamēšanā. Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēma tirdzniecības un rūpniecības ministra amatu (1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs). Pēc tam darbojās Latvijas Sarkanajā Krustā, kur ieņēma Galvenās valdes vicepriekšnieka amatu. Publicējis presē, sarakstīja grāmatas "Kā Latvijas valsts tapa" (autora apgādībā, Rīgā, 1923.), "Latvijai veltīts mūžs".
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas Sarkanais Krusts tika slēgts. Pēc vāciešu ienākšanas Paegle kā priekšnieka vietnieks darbojas labdarības organizācijā "Tautas palīdzība". No 1944. gada trimdā Vācijā. Tur vadīja atjaunoto Latvijas Sarkano Krustu.
Miris 1962. gada 1. decembrī veco ļaužu mītnē Insulā pie Berhtesgādenas. Pelnu urna bija novietota latviešu urnu kapsētā Esslingenē. Vēlāk urna tika pārvesta no Vācijas un apglabāta Meža kapu “Selonijas” nodalījumā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas ļaudis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 5. martā.
- ↑ Ilustrets Žurnals Nr.2 1923. gada 12. janvāra 8 lpp., Izdevējs "Leta", Rīga
- ↑ Bija tāds patriots Spricis Paegle
|
| Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
