Staņislava Nikodima
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Staņislava Nikodima (poļu: Stanisława Nikodym, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle 1897. gada 2. jūlijā, mirusi 1988. gada 25. martā) bija Polijas matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem kontinuumu teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās Varšavas Universitātē, kur matemātiku apguva Stefana Mazurkeviča, Zigmunta Janiševska un Vaclava Serpiņska vadībā.[1]
1924. gadā apprecējās ar matemātiķi Otto Nikodimu un pievienojās viņam Krakovā. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu Jagaiļa Universitātē. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.[2]
Saņemot valdības finansējumu studijām Parīzē, viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās Sorbonnā. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt Varšavas Politehnikumā, strādājot kopā ar matemātiķi Francišeku Leju līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.[3]
Viņas brāli Antonu, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja Katiņas slaktiņa laikā 1940. gadā.[1] Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.[4] 1944. gada Varšavas sacelšanās laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, Ohaio štatā.[5]
Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram Teksasas Universitātē Ostinā.[6] Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.[7]
Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.[5] Apglabāta draudzes kapsētā Tikocinā, Bjalistokas apriņķī.[7]
Karjera
[labot | labot pirmkodu]Matemātika
[labot | labot pirmkodu]1918.—1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.[2]
Nikodimas doktora disertācija saucās "Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem".[1] Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.[3]
Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.[3]
20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku Kenjenas koledžā Gembjerā, Ohaio štatā, kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.[8]
Māksla
[labot | labot pirmkodu]Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā Sandomežā. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu akvareļa tehnikā. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.[9] Staņislavas Nikodimas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.[7]
Nozīmīgākās publikācijas
[labot | labot pirmkodu]- Nikodym, Stanisława (1925). "Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus". Fundamenta Mathematicae 7: 15–23. doi:10.4064/fm-7-1-15-23.
- Otto Nikodym, Stanisława Nikodym. Wstęp do rachunku rózniczkowego (poļu). Warsaw : Nasza Księgarnia, 1936.
- Stanisława Nikodym. Wzory i krótkie repetytorium matematyki. Poznań : Księgarnia W. Wilka, 1948.
- Nikodym, Otto; Nikodym, Stanisława (1954). "Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor". Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali). 8 17.
- Nikodym, Otto; Nikodym, Stanisława (1957). "Some theorems on divisibility of infinite cardinals". Archiv der Mathematik 8 (2): 96–103. doi:10.1007/BF01900432.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Ciesielska, 2018, 115. lpp.
- 1 2 Domoradzki, Stawiska, p. 65 (p. 24 of arXiv version)
- 1 2 3 Ciesielska, 2018, 116. lpp.
- ↑ Szymanski, 1990, 30. lpp.
- 1 2 Ciesielska, 2018, 117. lpp.
- ↑ Piotrowski, 2014, 73. lpp.
- 1 2 3 «Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą». poland.us.
- ↑ Stamp, 1995
- ↑ Piotrowski, 2014, 72. lpp.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Danuta Ciesielska. «A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym». In T.H. Kjeldsen, N. Oswald, R. Tobies. Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives. Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach, 2018. doi:10.4171/OWR/2017/2.
- Domoradzki, Stanisław; Stawiska, Małgorzata (November 2019). "Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire". Studia Historiae Scientiarum 18: 55–92. arXiv:1804.02448. doi:10.4467/2543702xshs.19.004.11010.
- Piotrowski, Walerian (2014). "Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów" (pl). Wiadomości Matematyczne 50 (1).
- Stamp, Tom (1995). "Let Us Now Praise Not-So-Famous Women". Kenyon College Alumni Bulletin (Spring).
- Szymanski, Waclaw (1990). "Who Was Otto Nikodym?". Mathematical Intelligencer 12 (2).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Stanisława Nikodym Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce
|