Ivanofrankivska

Ivanofrankivska
Ivanofrankivska;
	pilsēta
Івано-Франківськ
	Rātsnams
; Karogs	; Ģerbonis
	Ivanofrankivska Ivanofrankivska
	Koordinātas: 48°55′N 24°43′E / 48.917°N 24.717°EKoordinātas: 48°55′N 24°43′E / 48.917°N 24.717°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ivanofrankivskas apgabals
Dibināta	1650
Pilsētas tiesības	1662
Citi nosaukumi	Stanisławów (poļu) - vēsturiskais nosaukums
Platība
• Kopējā	84 km2
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	238 196
• blīvums	2 431/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.mvk.if.ua
	Ivanofrankivska Vikikrātuvē

Ivanofrankivska (ukraiņu: Івано-Франківськ) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala centrs. Vēsturiski Staņislavova (ukraiņu: Станиславів, poļu: Stanisławów), 1962. gadā pārdēvēta ukraiņu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ivana Franko vārdā.

Pilsēta atrodas Ukrainas Karpatu ziemeļaustrumu priekškalnē, Bistricas krastos, aptuveni 115 km attālumā no Ļvivas.

Vēsture

Pilsēta dibināta 1663. gadā kā cietoksnis Polijas sastāvā, un līdz pat 1962. gadam tā saucās Staņislavova (pēc Otrā pasaules kara vienkāršoti par Staņislavu). Pēc Polijas Pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas Impērijā (Austroungārijā) un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām.

Pēc Pirmā pasaules kara kādu laiku bija Rietumukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta, tomēr vēlāk iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebruka Polijā, un Staņislavova tika iekļauta Ukrainas PSR. No 1941. gada līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā — administratīvi Ģenerālgubernatūras Galīcijas apgabala sastāvā. Īsi pirms pilsētu ieņēma vācieši, tās apkārtnē NKVD nošāva apmēram 600 politieslodzīto. Kara laikā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji, bet pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā.

Cilvēki

Ivanofrankivska (Staņislavova) ir baltkrievu rakstnieces Svetlanas Aļeksijevičas (Святлана Алексіевіч, 1948), rakstnieka Jurija Andruhoviča (Юрій Андрухович, 1960), poļu valodnieka Ježija Kuriloviča (Jerzy Kuryłowicz, 1895—1978) un poļu ģenerāļa Staņislava Sosabovska (Stanisław Sosabowski, 1892—1967) dzimtā pilsēta.