Staņislavs Ladusāns

Vikipēdijas lapa
Staņislavs Ladusāns
Staņislavs Ladusāns
Staņislavs Ladusāns
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 22. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rudzeiši, Zvirgzdenes pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1993. gada 25. jūlijā (80 gadi)
Riodežaneiro, Karogs: Brazīlija Brazīlija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne filozofija
Alma mater Romas Sv. Gregora Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Teorija par pluridimensionālo gnozioloģiju

Staņislavs Ladusāns (portugāļu: Stanislavs Ladusãns, dzimis 1912. gada 22. augustā, miris 1993. gada 25. jūlijā) bija latviešu filozofs un jezuītu priesteris. Lielāko savas dzīves daļu pavadījis Brazīlijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1912. gadā Zvirgzdenes pagasta Rudzeišos. Mācījās Zvirgzdenes sešklasīgajā pamatskolā un Ludzas Valsts ģimnāzijā. 1931. gada pavasarī viņš iestājās Rīgas Katoļu garīgajā seminārā. 1933. gada viņu uzņēma Staravieses jezuītu noviciātā un nosūtīja studēt uz jezuītu ordeņa skolu Polijā. 1936. gadā S. Ladusāns turpināja filozofijas studijas Romas Sv. Gregora Universitātē, bet 1938. gadā uzsāka teoloģijas studijas, kuras viņš beidza 1942. gadā ar licenciāta grādu. 1941. gada 26. jūnijā viņu iesvētīja par priesteri Ignacija Lojolas baznīcā Romā.[1]

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gadā viņš Romā ieguva doktora grādu par Akvīnas Toma un Kanta filozofijas pētījumiem. Pēc pārcelšanās un Brazīliju līdz 1947. gadam lasīja lekcijas Nova Frīburgas jezuītu universitātē, tad līdz ar universitāti pārcēlās uz Sanpaulu. Vadīja Brazīlijas Katolisko filozofu biedrību, no 1974. gada bija Filozofijas pētniecības institūta (CONPEFIL) direktors, Brazīlijas Filozofu biedrības zinātniskā žurnāla Presença filósofica prezidents. Apvienojot līdzīgas biedrības visā Latīņamerikā, viņš 1982. gadā kļuva par Amerikas Katolisko Filozofu asociācijas (ACIF) prezidentu. No 1983. gada vadīja pētniecības darbus Riodežaneiro Katoļu pontifikālajā universitātē, lasīja lekcijas pāvesta Jāņa Pāvila II universitātē. 1992. — 1993. gadā lasīja lekcijas filozofijā Rīgas katoļu garīgajā seminārā.[2] Miris 1993. gadā Riodežaneiro.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Humanismo pluridimensional, Loyola, 1974, v. 2, 1037 p.
  • Rumos da filosofia atual no Brasil; em auto-retratos, Loyola, 1976, v. 1. il.
  • Pensamento parcial e total, Loyola, 1977, 294 p.
  • Criatividade filosófico-cristã hoje, Presença, 1982, 27 p. (Coleção tema atual, 50).
  • Gnosiologia pluridimensional; fundamentos fenomenológico-críticos do conhecimento da verdade, Presença, 1982, 2ª ed., 59 p. (Collectio "tema atual", 51-52).
  • Originalidade cristã da filosofia, Presença, 1984, 24 p. (Coleção tema atual, 72).
  • Verdade e certeza, Presença, 1986, 50 p.
  • A análise social filosófico-cristã, Presença, 1988, 361 p.
  • Questões atuais de bioética, Loyola, 1990, 361 p.
  • Daudzpusīgā gnozeoloģija. Izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija (1994)
  • Reliģijas filozofija (1996)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māra Kiope. Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2015. - 524 lpp.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]