Staiceles pagasts
| Staiceles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Limbažu novads |
| Centrs: | Staicele |
| Kopējā platība:[1] | 257,9 km2 |
| • Sauszeme: | 252,5 km2 |
| • Ūdens: | 5,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 459 |
| Blīvums (2025): | 1,8 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Staiceles pagasts Vikikrātuvē | |
Staiceles pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā. No visām pusēm iekļauj Staiceles pilsētu un robežojas ar sava novada Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastiem, Valmieras novada Ramatas un Skaņkalnes pagastiem, un Igaunijas Pērnavas apriņķa Hēdemēstes un Sārdes pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Salaca, Gaņģupe, Glāžupe, Īģe, Jogla, Karogupīte, Kraukļu upe, Maldupīte, Medajtērce, Megra, Mellurga, Puršenupe, Pužupe, Spaļupe, Zonape.
Ezeri
[labot | labot pirmkodu]Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1935. gadā Valmieras apriņķa Rozēnu pagasta platība bija 237,7 km² un tajā dzīvoja 3297 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Rozēnu, Staiceles un Vīķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Staicelei piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet pārējo Staiceles ciema teritoriju 1954. gadā pievienoja Rozēnu ciemam. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1977. gadā Staicelei pievienoja daļu Alojas lauku teritorijas, bet daļu Staiceles lauku teritorijas pievienoja Ramatas ciemam.[4] 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā. 2010. gadā Staiceles pilsētas lauku teritoriju pārdēvēja par Staiceles pagastu. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.
Pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]- Karogu Baznīckalniņš (Karogkalniņš) un Upurakmens - kulta vieta[5]
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Kopā ar Staiceles pilsētu.
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
