Staipekņu dzimta
| Staipekņu dzimta Lycopodiaceae | |
|---|---|
 Gada staipeknis (Lycopodium annotinum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Paparžaugi (Pteridophytes) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
| Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
| Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
 Staipekņu dzimta Vikikrātuvē | |
Staipekņu dzimtas (latīņu: Lycopodiaceae) augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas ir sens paparžaugu evolūcijas zars. Pasaulē ir 350—400 staipekņu sugas, kas apvienotas 10—15 ģintīs. Lielākā daļa staipekņu sugu ir sastopamas tropos. Daudzas no ģintīm ir mazpazīstamas un par tām nav veikti padziļināti pētījumi.[1]
Latvijā aug 6 staipekņu dzimtas sugas: vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum), gada staipeknis (Lycopodium annotinum), palu staipeknītis (Lycopodiella inundata), parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum), trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum) un mainīgais staipeknis (Lycopodium dubium).[2]
Apdzira (Huperzia selago), kas arī aug Latvijā, biežāk tiek klasificēta kā staipekņu dzimtas augs, tomēr daži autori izdala atsevišķi apdziru dzimtu (Huperziaceae).[3]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā gandrīz visi staipekņi ir mūžzaļi augi ar sīkām lapām un guļošu vai pacilu, ložņājošu stublāju. Staipekņi vairojas ar sporām, kuras attīstās sporu vācelītēs — sporangijos. Sporai dīgstot, izveidojas maza, zaļa plātnīte jeb protallijs, kas ir apmēram 1 cm diametrā. Protallijs pēc tam var attīstīties gan uz augsnes, gan augsnē. Virszemes protalliji ir primitīvāki. Tāds, piemēram, ir palu staipeknītim (Lycopodiella inundata). Tā sporas uzdīgst dažās dienās, un protallijs nobriest vienā sezonā.[2] Pazemes protallijs ir, piemēram, vālīšu staipeknim (Lycopodium clavatum) un gada staipeknim (Lycopodium annotinum). Šīm sugām sporas dīgst tikai pēc 3—8 gadiem. Protallija tālākai attīstībai ir nepieciešama mikorizas sēņu klātbūtne, kas nodrošina tā barošanos. Uz protallija virsmas attīstās dzimumorgāni. Pēc apaugļošanās izveidojas dīglis, kurš 6—15 gadu laikā nobriest par pieaugušu augu. Kad auga vertikālie dzinumi sasniedz 6—7 gadu vecumu, tie sāk nobriedināt sporas. Nākamajā gadā šie dzinumi iet bojā. Kopumā paiet apmēram 30 gadi no sporas līdz nākamajai sporai.[2] Tieši tādēļ, ka šie augi tik lēni aug, visi Latvijā augošie staipekņi ir iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.[2]
Latvijā augošo staipekņu klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae)
- Plakanstaipekņu ģints (Diphasium)
- Staipeknīšu ģints (Lycopodiella)
- Staipekņu ģints (Lycopodium)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lycopodiaceae in Flora of North America @ efloras.org
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata", 1992.g., ISBN 5-7966-0544-5
- ↑ http://zsienvis.nic.in/biodiversity_wb/Flora/6.%20PTERIDOPHYTE.doc
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- staipekni| Medicīnas termins (latviski)
- Staipekņu nodalījums Arhivēts 2009. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas augi un sēnes Arhivēts 2009. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē.