Stanovojs

Stanovojs
	Stanovojs uz Jakutijas un Amūras apgabala robežas
Kontinents	Eirāzija
Valstis	Krievija
Ģeogrāfiskais apgabals	Tālie Austrumi
Garums	700 km
Platums	180 km
Augstākais kalns	Skaļistijgoļecs
Augstums	2412 m
Koordinātas	56°N 128°E / 56°N 128°EKoordinātas: 56°N 128°E / 56°N 128°E
	Stanovojs Stanovojs
	Stanovojs Vikikrātuvē

Stanovojs vai Stanovoja grēda (krievu: Становой хребет; jakutu: Сир кура), arī Ārējais Hingans, ir kalnu sistēma Krievijas Tālajos Austrumos.^[1] Stiepjas austrumu—rietumu virzienā 700 km garumā no Učuras iztekas līdz Oļokmas vidustecei. Rietumos Stanovojs piekļaujas Stanovoja kalnienei, bet austrumos turpinās kā Džugdžura kalni. Ziemeļos grēdai piekļaujas Aldanas kalniene. Administratīvi lielākajā daļā grēda veido dabīgu robežu starp Jakutiju ziemeļos un Amūras apgabalu dienvidos, bet neliela daļa austrumos ietilpst habarovskas novadā. Stanovojs ir ūdensšķirtne starp Ziemeļu Ledus okeāna un Klusā okeāna baseiniem.

Grēdu veido gneisi un kristāliskie slānekļi ar magmatisko iežu intrūzijām. Vidējie augstumi ir 1000—2000 m vjl, augstākā virsotne ir Skaļistijgoļecs 2412 m vjl grēdas rietumos. Ainavā dominē lapegļu un egļu meži, kā arī pundura ciedrupriežu audzes un akmeņu kliedņi. Zelta, akmeņogļu, brūnogļu, vizlas atradnes. Lielākās apdzīvotās vietas ir Ņerjungri ziemeļu pakājē un Tinda dienvidu pakājē.

Vēsture

Līdz 1860. gadam tā veidoja Ārējās Mandžūrijas ziemeļu robežu starp Krievijas un Ķīnas impērijām, pirms šīs teritorijas aneksijas to izpētīja Aleksandrs fon Midendorfs (1842−1845).

Stanovoja vārds cēlies 17. gadsimtā no Sibīrijas kazaku dotā nosaukuma, vecākajās kartēs to zīmēja kā Jablonu grēdas turpinājumu uz ziemeļaustrumiem.^[2] Mūsdienās pāri Stanovoja grēdai izbūvēta Amūras-Jakutskas maģistrāle. Evenki to sauca par Džugdžuru — ‘Zemes mugurkaulu’, bet mūsdienās šo nosaukumu attiecina tikai uz grēdas turpinājumu Ohotskas jūras piekrastē.