Starpdiedziņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Starpdiedziņu struktūra

Starpdiedziņi, kuru diametrs ir ap 8-11 nm ir tievāki par mikrocaurulītēm un resnāki par aktīna diedziņiem. Tie sastāv no savītām šķiedraino polipeptīdu molekulām, kuras katros audos ir atšķirīgas. Starpdiedziņi balsta kodola apvalku un plazmatisko membrānu, kā arī piedalās starpšūnu saišu veidošanā. Proteīna keratīna filamenti nodrošina ādas šūnu mehānisko izturību. Starpdiedziņi ir ļoti aktīvi — tie paši savijas un atvijas, ja pie to šķīstošajiem enzīmiem pievieno fosfātu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 89.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 05.10.2021.