Starptautiskā informātikas olimpiāde

Starptautiskās informātikas olimpiādes logo

Starptautiskā informātikas olimpiāde (angļu: International Olympiad in Informatics jeb IOI) ir starptautiskās skolēnu sacensības informātikā, kas notiek katru gadu vasarā kopš 1989. gada.

Vēsture

Pirmā Starptautiskā informātikas olimpiāde notika 1989. gadā Pravecā, Bulgārijā. Tajā piedalījās 13 valstis, pakāpeniski dalībvalstu skaits auga, līdz 2024. gadā tas sasniedza 94.

Valstis ar lielāko medaļu skaitu

Līdz 2024. gadam IOI dalībvalstu komandām bija šādi panākumiː

1. Ķīna 106 zelta, 28 sudraba, 12 bronzas, kopā 146 medaļas (rīkoja IOI 2000. gadā)
2. Polija 45 zelta, 54 sudraba, 36 bronzas, kopā 135 medaļas (rīkoja IOI 2005. gadā)
3. Rumānija 38 zelta, 60 sudraba, 37 bronzas, kopā 135 medaļas
4. Korejas Republika 53 zelta, 50 sudraba, 28 bronzas, kopā 131 medaļa (rīkoja IOI 2002. gadā)
5. Bulgārija 29 zelta, 57 sudraba, 45 bronzas, kopā 131 medaļa (rīkoja IOI 1989. un 2009. gadā)
6. Vjetnama 22 zelta, 53 sudraba, 55 bronzas, kopā 130 medaļas
7. ASV 69 zelta, 41 sudraba, 17 bronzas, kopā 127 medaļas (rīkoja IOI 2003. gadā)
8. Irāna 33 zelta, 69 sudraba, 25 bronzas, kopā 127 medaļas (rīkoja IOI 2017. gadā)
9. Krievija 68 zelta, 40 sudraba, 12 bronzas, kopā 120 medaļas (rīkoja IOI 2016. gadā)
10. Taivāna 26 zelta, 64 sudraba, 30 bronzas, kopā 120 medaļas (rīkoja IOI 2014. gadā)
11. Taizeme 15 zelta, 39 sudraba, 65 bronzas, kopā 119 medaļas (rīkoja IOI 2011. gadā)
12. Horvātija 16 zelta, 46 sudraba, 48 bronzas, kopā 110 medaļas (rīkoja IOI 2007. gadā)
13. Slovākija 26 zelta, 45 sudraba, 38 bronzas, kopā 109 medaļas
14. Singapūra 18 zelta, 47 sudraba, 43 bronzas, kopā 108 medaļas (rīkoja IOI 2020. un 2021. gadā)
15. Ukraina 13 zelta, 42 sudraba, 52 bronzas, kopā 107 medaļas
16. Ungārija 16 zelta, 38 sudraba, 52 bronzas, kopā 106 medaļas (rīkoja IOI 1996. un 2023. gadā)
17. Baltkrievija 16 zelta, 42 sudraba, 44 bronzas, kopā 102 medaļas
18. Kanāda 23 zelta, 36 sudraba, 42 bronzas, kopā 101 medaļa (rīkoja IOI 2010. gadā)
19. Čehija 16 zelta, 29 sudraba, 54 bronzas, kopā 99 medaļas
20. Vācija 15 zelta, 32 sudraba, 52 bronzas, kopā 99 medaļas (rīkoja IOI 1992. gadā)
21. Honkonga 7 zelta, 37 sudraba, 51 bronzas, kopā 95 medaļas
22. Indonēzija 5 zelta, 37 sudraba, 47 bronzas, kopā 89 medaļas (rīkoja IOI 2022. gadā)
23. Latvija 8 zelta, 25 sudraba, 55 bronzas, kopā 88 medaļas
24. Turcija 4 zelta, 29 sudraba, 53 bronzas, kopā 86 medaļas (rīkoja IOI 1999. gadā)
25. Zviedrija 13 zelta, 30 sudraba, 42 bronzas, kopā 85 medaļas (rīkoja IOI 1994. gadā)
26. Lietuva 2 zelta, 31 sudraba, 52 bronzas, kopā 85 medaļas
27. Izraēla 15 zelta, 34 sudraba, 35 bronzas, kopā 83 medaļas
28. Austrālija 10 zelta, 31 sudraba, 41 bronzas, kopā 82 medaļas (rīkoja IOI 2013. gadā)
29. Japāna 38 zelta, 33 sudraba, 10 bronzas, kopā 81 medaļa (rīkoja IOI 2018. gadā)
30. Somija 5 zelta, 28 sudraba, 48 bronzas, kopā 81 medaļa (rīkoja IOI 2001. gadā)

Olimpiādes formāts

Katras valsts komandā ietilpst ne vairāk par četriem skolēniem. Sacensības notiek divas dienas, kuru laikā dalībniekiem ar datoprogrammu jāatrisina algoritmiskas problēmas. Sacensības ir individuālas, un valstu rangs nav oficiāls. Olimpiādē drīkst piedalīties skolēni, kas jaunāki par divdesmit gadiem. Ne vairāk kā 50% dalībnieku apbalvo ar medaļām, 1/12 dalībnieku saņem zelta medaļas, 1/6 nākamo saņem sudraba, bet ceturtdaļa nākamo saņem bronzas medaļas.

Latvijas skolēnu panākumi

Latvijas skolēni Starptautiskajā informātikas olimpiādē piedalās katru gadu kopš 1992. gada. 1992. gada IOI Bonnā Ģirts Karnītis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba godalgu, bet Andris Galvāns (Olaines 1. vidusskola) bronzas godalgu. 1993. gada olimpiādē Mendozā Valdis Kauķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Armands Lazdiņš (Jēkabpils 1. vidusskola) ieguva sudraba godalgas, bet Ģirts Linde (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) bronzas godalgu. 1994. gada olimpiādē Haningē Gustavs Galdiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Sergejs Nagibins (Rīgas 40. vidusskola) ieguva bronzas godalgas. 1995. gada olimpiādē Eindhovenā Gustavs Galdiņš un Aigars Zaube (abi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva bronzas godalgas. 1996. gada olimpiādē Vesprēmā Krists Boitmanis (Ugāles vidusskola), Vjačeslavs Kaščejevs (Rīgas 60. vidusskola) un Juris Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva bronzas godalgas. 1997. gada olimpiādē Keiptaunā Jānis Sermuliņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva zelta godalgu (absolūtajā vērtējumā otrais rezultāts), Krists Boitmanis (Ugāles vidusskola) un Renārs Gailis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva pa sudraba godalgai. 1998. gada olimpiādē Setubalā Dmitrijs Kravčenko (Rīgas Puškina licejs), Jānis Sermuliņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Artūrs Žogla (Ugāles vidusskola) ieguva pa bronzas godalgai. 1999. gada olimpiādē Antālijā Jānis Sermuliņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) izcīnīja savu otro zelta medaļu, bet Pēteris Paikens (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Dmitrijs Rutko (Rīgas Lomonosova ģimnāzija) un Artūrs Žogla (Ugāles vidusskola) ieguva pa bronzas godalgai.

2000. gada olimpiādē Pekinā Igors Gorbovickis (Rīgas 40. vidusskola) un Viesturs Zariņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva pa sudraba godalgai, Vladimirs Redjko (Rīgas 40. vidusskola) un Konstantīns Hamiduļļins (Rīgas 96. vidusskola) ieguva pa bronzas godalgai. 2001. gada olimpiādē Tamperē Ģirts Folkmanis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba godalgu, Ivars Atteka (Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija), Ervīns Bebris (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Vladimirs Redjko (Rīgas 40. vidusskola) ieguva pa bronzas godalgai. 2002. gada olimpiādē Jonginā Aleksandrs Belovs (Rīgas 22. vidusskola) un Andrejs Ivanovs (Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) ieguva pa zelta godalgai. 2003. gada olimpiādē Kenošā Kārlis Gaņģis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba godalgu, Oļegs Urziks (Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) un Artūrs Verza (Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) ieguva pa bronzas godalgai. 2004. gada olimpiādē Atēnās Pāvels Andrejevs (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs), Sergejs Pogorelovs (Rīgas 40. vidusskola) un Artūrs Verza (Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) ieguva pa sudraba godalgai. 2005. gada olimpiādē Novi Sončā Oļegs Urziks (Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) un Igors Stepanovs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba, bet Sergejs Beļajevs (Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) – bronzas godalgu. 2006. gada olimpiādē Meridā Sergejs Beļajevs (Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) izcīnīja sudraba, bet Igors Stepanovs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)un Pāvels Cupikovs (Rīgas ģimnāzija „Maksima”) – bronzas godalgas. 2007. gada olimpiādē Zagrebā Latvija pirmo reizi palika bez medaļām. 2008. gada olimpiādē Kairā Pāvels Cupikovs (Rīgas ģimnāzija „Maksima”) ieguva sudraba, bet Oļegs Ošmjans (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Eduards Kaļiņičenko (Rīgas 71. vidusskola) – pa bronzas godalgai. 2009. gada olimpiādē Plovdivā Eduards Kaļiņičenko (Rīgas 71. vidusskola) ieguva sudraba medaļu, bet Mārtiņš Frolovs (Saldus pilsētas ģimnāzija), Oļegs Ošmjans un Normunds Vilciņš (abi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) – pa bronzas godalgai.

2010. gada olimpiādē Vaterlo Eduards Kaļiņičenko (Rīgas 71. vidusskola) un Normunds Vilciņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) izcīnīja sudraba, bet Pēteris Eriņš un Oļegs Ošmjans (abi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) bronzas godalgas. 2011. gada olimpiādē Pataijā Eduards Kaļiņičenko (Rīgas 71. vidusskola) izcīnīja zelta medaļu. 2012. gada olimpiādē Sirmionē un Montekjari Ojārs Vilmārs Ratnieks (Siguldas Valsts ģimnāzija) un Aleksejs Popovs (Rīgas 10. vidusskola) ieguva bronzas godalgas. 2013. gada olimpiādē Brisbenā Aleksejs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) ieguva sudraba, bet Ojārs Vilmārs Ratnieks (Siguldas Valsts ģimnāzija) un Aleksejs Popovs (Rīgas 10. vidusskola) - bronzas godalgas. 2014. gada olimpiādē Taipejā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Aleksejs Popovs, Rīgas 89. vidusskolas 11. klases skolēns Aleksejs Zajakins un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Kristaps Čivkulis ieguva sudraba godalgas. 2015. gada olimpiādē Almati zelta medaļu izcīnīja Rīgas 89. vidusskolas skolēns Aleksejs Zajakins, savukārt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Aleksejs Popovs un Kristaps Čivkulis katrs ieguva bronzas godalgu. 2016. gada olimpiādē Kazaņā zelta medaļu izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Aleksejs Popovs, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš ieguva bronzas godalgu. 2017. gada olimpiādē Teherānā bronzas medaļu izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš.

2022. gada IOI Jogjakartā, Indonēzijā bronzas medaļas izcīnīja Ansis Gustavs Andersons no Druvas vidusskolas un Matīss Kristiņš no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. 2023. gada IOI Segedā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Matīss Kristiņš un Druvas vidusskolas 11. klases skolēns Ansis Gustavs Andersons ieguva sudraba medaļas, savukārt bronzas medaļu ieguva Adriāns Piliksers, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns. 2024. gada IOI Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā Ansis Gustavs Andersons no Druvas vidusskolas ieguva zelta medaļu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Starptautiskā informātikas olimpiāde.