Staņislavs Petrovs

Staņislavs Petrovs (krievu: Станислав Евграфович Петров, 1939—2017) bija PSRS pretraķešu ātrās reaģēšanas sistēmas dispečers, kas Aukstā kara laikā ar savu piesardzīgo rīcību 1983. gada naktī no 25. uz 26. septembri novērsa iespējamo kodolkara sākšanos, jo padomju izlūksatelīti kļūdaini bija reaģējuši uz rietošās saules gaismas atspīdumu mākoņos. Incidents kļuva zināms tikai pēc Aukstā kara beigām, S. Petrovs saņēma starptautiskus apbalvojumus par savu rīcību.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gada 7. septembrī Vladivostokā. Studēja Kijivas Augstākajā Radiotehniskajā inženieru skolā, pēc kuras beigšanas 1972. gadā sāka dienēt PSRS Gaisa spēku ātrās reaģēšanas struktūrās, sasniedzot apakšpulkveža pakāpi.

No 1982. gada Staņislavs Petrovs strādāja slepenajā Maskavas apgabala militārajā pilsētiņā "Serpuhova-15" izveidotajā PSRS kosmisko satelītu novērošanas un agrās brīdināšanas sistēmas Око ("Acs") bunkurā. Pēc ASV prezidenta Ronalda Reigana (1981) un PSKP ģenerālsekretāra Jurija Andropova (1982) nākšanas pie varas pastiprinājās abu lielvalstu militārā sacensība un abas puses izstrādāja jaunus plānus iespējamajam kodolkara sākumam.

1983. gada 1. septembrī Padomju Gaisa spēku iznīcinātājs pie Sahalīnas notrieca Korean Air Lines pasažieru lidmašīnu, gāja bojā 269 apkalpes locekļi un pasažieri, ieskaitot kongresmeni L. Makdonaldu. S. Petrova dežūras laikā 26. septembra agrās brīdināšanas sistēma iedarbojās un brīdināja, ka ASV pret Padomju Savienību ir palaidusi piecas kodolraķetes. Drošības protokols paredzēja, ka Око dispečeriem bija jāziņo augstākajai vadībai par jebkādām pazīmēm, kas varētu liecināt par ballistisko raķešu uzbrukumu Padomju Savienībai. Par spīti tam Petrovs klasificēja to kā nesen ieviestās datorsistēmas kļūdu un neaktivēja PSRS atbildes kodolraķešu trieciena plānu. 1984. gadā S. Petrovs aizgāja no dienesta un pieticīgi dzīvoja Piemaskavas pilsētā Frjazinā (Фрязино).

Šis incidents nebija zināms līdz pat Aukstā kara beigām, kad 1993. gadā tas ģenerālis Jurijs Votincevs to pieminēja savos memuāros. S. Petrovs kļuva par slavenību ASV un Eiropā – par viņu sāka rakstīt plašsaziņas līdzekļi un 2006. gadā Ņujorkā tika piešķirta ANO speciālbalva. 2012. gadā Petrovam piešķīra Vācijas masu mediju prēmiju, bet 2013. gadā Drēzdenes prēmiju par bruņotu konfliktu novēršanu. 2014. gadā klajā nāca dāņu režisora dokumentālā filma par Petrovu The Man Who Saved the World ("Vīrs, kurš izglāba pasauli").

Miris 2017. gada 19. maijā, taču ziņa par viņa nāvi kļuva zināma tikai 7. septembrī.^[1]