Stefānija Turkeviča

Vikipēdijas lapa
Stefānija Turkeviča
Стефанія Туркевич
Stefānija Turkeviča
Personīgā informācija
Dzimusi 1898. gada 25. aprīlī
Valsts karogs: Austroungārija Ļviva, Galīcija, Austroungārija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1977. gada 8. aprīlī (78 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kembridža, Anglija, Apvienotā Karaliste
Tautība ukrainiete
Profesionālā informācija
Mācības Ļvivas konservatorija, Kārļa Universitāte, Vīnes Universitāte

Stefānija Turkeviča (ukraiņu: Стефанія Туркевич, dzimusi 1898. gada 25. aprīlī, mirusi 1977. gada 8. aprīlī) bija ukraiņu komponiste, pianiste un muzikoloģe. Viņa tiek uzskatīta par pirmo ukraiņu sievieti-komponisti. Padomju Savienībā viņas darbi bija aizliegti. Pēc Otrā pasaules kara atlikušo dzīvi nodzīvoja Apvienotajā Karalistē.

Kompozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Simfonija Nr. 1 — 1937. gads
2. Simfonija Nr. 2(a) — 1952. gads
2. Simfonija Nr. 2(b) (2. versija)
3. Simfonete — 1956. gads
4. Trīs simfoniskās skices, 1975
5. Simfoniskā poēma "La Vita"
6. Kosmosa simfonija — 1972. gads
7. Svīta dubultstīgu orķestrim
8. Fantāzija dubultstīgu orķestrim

Baleti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. Meitene ar nokaltušām rokām — Bristole, 1957
10. Kaklarota
11. Pavasaris — (Bērnu balets) 1934-5
12. "Meža nimfa" — 1964-7 — Belfāsta
12. (b) "Meža nimfa" — 1964-7 — Belfāsta
13. Putnubiedēklis — 1976

Opera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. Mavka — (nepabeigta) pēc Lesja Ukrainka Meža dziesmas motīviem

Bērnu operas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. "Cars Okhs" jeb Oksanas sirds — 1960. gads
16. Jaunais Velns
17. Dārzeņu gabals (1969)

Kora darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. 1919. gada liturģija
19. Psalms Šeptickim
20. Pirms kaujas
21. Triptihs
22. Šūpuļdziesma (Ak, nav kaķa)1946

Kamera — instrumentālie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

23. 1935 — Sonāte vijolei un klavierēm
24. (a) 1960 — 1970 — Stīgu kvartets
24. (b) 1960 — 1970 — Stīgu kvartets
25. 1960 — 1970 — trio vijolei, altam un čellam
26. Kvartets divām vijolēm, altam, čellam klavierēm 1960 — 1970
27. Trio flautai, klarnetei, fagotam, 1972

Klavierdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

28. 1932. gads — Variācijas par ukraiņu tēmu
29. Fantāzija: svīta klavierēm par ukraiņu tēmām 1940. g
30. Ekspromts 1962. gads
31. Groteska 1964. gads
32. Kalnu svīta 1966-1968
33. Gabalu cikls bērniem 1936 — 1946
34. Ukraiņu dziesmas un Ščedrivka
35. Labas ziņas
36. Ziemassvētki ar arlekīnu 1971. gadā

Dažādi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

i. — Sirds — Solo balss ar orķestri
ii. — Loreleja — Stāstītājs, Harmonijs un Klavieres 1919 — Lesja Ukrainka vārdi
iii. — maijs — 1912. gads
iv. — Tautasdziesmu tēmas
v. — Neatkarības laukums — klavierskaņdarbs
vi. — Ar zirgiem uz mežu neiešu — Lemko dziesma — dziesma balsij un stīgām

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Сокіл-Рудницька М. Пам’яті Стефанії Лукіянович // Вільне Слово. — Торонто, 1977. — 9 і 16 липня. — С. 3.
  • Вовк В. Парастас для Стефанії Туркевич-Лукіянович // Наше Життя. — Нью-Йорк, 1992. — Ч. 5. — С. 6—9.
  • Стельмащук Р. Забутий львівський композитор-неокласик (штрихи до творчого портрета Стефанії Туркевич) // Музика Галичини (Musica Galiciana) / Матеріали Другої міжнародної конференції. — Львів, 1999. — С. 276—281.
  • Павлишин С. Перша українська композиторка // Наше Життя. — Нью-Йорк, 2004. — Ч. 1. — С. 14—16.
  • Павлишин С. Перша українська композиторка: Стефанія Туркевич-Лісовська-Лукіянович. — Львів, 2004.
  • Карась Г. Статика і динаміка жанру дитячої опери у творчості композиторів української діаспори ХХ ст. // Вісник Державної академії керівних кадрів культури і мистецтв. — Київ, 2010. — No. 2. — С. 89—93.
  • Яців Р. Роберт Лісовський (1893—1982): дух лінії. — Львів, 2015. — С. 11, 13, 79—84, 91.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]