Stepans Bandera

Stepans Bandera; Бандера Степан Андрійович
Dzimšanas dati	1909. gada 1. janvāris; Austroungārija, Starijuhriņivas ciems (šodien: Ivanofrankivskas apgabala Kalušas rajons)
Miršanas dati	1959. gada 15. oktobris; Vācija, Minhene
Tautība	Ukrainis
Paraksts

Stepans Bandera (ukraiņu: Бандера Степан Андрійович; dzimis 1909. gada 1. janvārī, miris 1959. gada 15. oktobrī) bija viens no ukraiņu nacionālistu kustības vadītājiem no 1930. līdz 1950. gadiem. No 1941. līdz 1959. gadam Ukraiņu nacionālistu organizācijas (UNO) (ukraiņu: Організація Українських Націоналістів) vadītājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepana Banderas piemineklis Ternopiļā.

Dzimis Starijuhriņivas ciemā Ivanofrankivskas apgabalā, kas tobrīd bija Austroungārijas impērijas sastāvā. Viņa tēvs bija studējis teoloģiju Ļvivas Universitātē un bija grieķu katoļu (uniātu) mācītājs. 1918. gadā tēvs tika ievēlēts Rietumukrainas Tautas Republikas parlamentā, bet 1919. gadā kalpoja Ukraiņu Galīcijas armijā. Stepana Banderas māte Miroslava arī bija nākusi no grieķu katoļu mācītāja ģimenes. Bērnībā Stepans slimoja ar locītavu reimatismu.

1919. gadā Stepans aizbrauca uz Striju, kur dzīvoja viņa vecvecāki. Tur viņš iestājās ukraiņu klasiskajā ģimnāzijā, ko pabeidza 1927. gadā. 1922. gada pavasarī no tuberkulozes nomira viņa māte. 1922. gada sākumā Bandera iestājās Plastā (ukraiņu skautu kustība). Ģimnāzijā iekļāvies arī Ukraiņu ģimnāziju augstāko klašu organizācijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas centās izbraukt uz Čehoslovākiju, lai iestātos Ukraiņu Tautsaimniecības akadēmijā, bet neveiksmīgi, jo no poļu varas iestādēm nesaņēma atļauju izbraukšanai. 1928. gadā viņš iestājās Ļvivas Politehniskajā skolā Dubļanos, kur studēja inženiera agronoma specialitātē. Šo skolu viņš absolvēja 1932. gadā, tomēr diplomu nesaņēma, jo tika arestēts. 1928. gadā tika uzņemts Ukraiņu kara organizācijā. Sākotnēji darbojies izlūkošanas, bet vēlāk propagandas nodaļā.

1934. gadā piedalījās Polijas valdības ministra slepkavībā. Par to viņam tika piespriests nāvessods, kas pēc tam tika mainīts uz mūža ieslodzījumu. 1939. gadā, kad Ļvivu okupēja Padomju Savienība, iznāca no cietuma. 1941. gada 30. jūnijā Ļvivā UNO deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts nodibināšanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši Stepanu Banderu arestēja un līdz 1944. gadam turēja ieslodzījumā Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē. Ukraiņu nacionālisti turpināja darboties pagrīdē.

1944. gada oktobrī tika atbrīvots no ieslodzījuma un apmetās Rietumvācijā, kur vadīja UNO rietumvalstīs bāzētās grupas. 1959. gada 15. oktobrī tika atrasts miris savā dzīves vietā. Viņu noindēja VDK aģents Bogdans Stašinskis.