Stobi

Vikipēdijas lapa
Stobi
Στόβοι
Stobi apbūves paliekas ar mozaīkām.
Stobi (Ziemeļmaķedonija)
Stobi
Stobi
Stobi (Eiropa)
Stobi
Stobi
Atrašanās vieta Valsts karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija
Reģions Peonija
Koordinātas 41°33′06″N 21°58′30″E / 41.55167°N 21.97500°E / 41.55167; 21.97500Koordinātas: 41°33′06″N 21°58′30″E / 41.55167°N 21.97500°E / 41.55167; 21.97500
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Maķedoniešu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi no 1924. gada
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

Stobi (grieķu: Στόβοι) bija sena Peonijas pilsēta, kuru vēlāk iekaroja Senā Maķedonija, bet pēc tam tā kļuva par romiešu Maķedonijas Salutaris provinces galvaspilsētu. Atrodas netālu no Gradsko pilsētas Ziemeļmaķedonijā.[1] Stobi tika uzcelta uz galvenā ceļa no Donavas uz Egejas jūru, vietā kur Erigonas upe (tagad Crna) ietek Aksiosā (tagad Vardara), kas to padarīja par stratēģiski svarīgu militāru un tirdzniecības centru. Pašlaik tas ir pazīstamākais Ziemeļmaķedonijas arheoloģijas piemineklis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stobi veidojās no arhaiskajā periodā dibinātas Peonijas apmetnes. Atrodoties terases ziemeļu daļā, senā pilsēta aizņēma 25 000 m2 lielu teritoriju. Tās tuvums Erigonas un Aksiosas upju sateces vietai, kā arī atrašanās Vardaras auglīgajā centrālajā ielejā ļāva tai attīstīt plaukstošu saimniecību un izveidot tirdzniecību. Blakus esošais Klepa kalns bija ienesīgs marmora ieguves avots. Sākotnējais peoniešu iedzīvotāju sastāvs vēlāk papildinājās ar citam imigrantu grupām.

Tiek uzskatīts, ka 217. gadā pr.Kr. Filips V anektēja Peoniju savas kampaņas laikā pret dardanu Bilazoru, kas toreiz bija lielākā Peonijas pilsēta.

Romas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstiskos avotos pilsētu pirmo reizi pieminēja Līvijs sakarā ar Filipa V uzvaru pār dardaniem 197. gadā pr.Kr. Bet 168. gadā pr.Kr. romieši uzvarēja Perseju, un Maķedonija tika sadalīta nomināli neatkarīgās republikās. 148. gadā pr.Kr. Maķedonijas četri apgabali tika apvienoti vienotā romiešu provincē. Augusta valdīšanas laikā pilsēta izauga gan izmēros, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Pilsētas statuss mainījās, kad 69. gadā pr.Kr. tā kļuva par municipiju, kaļot savu naudu ar uzrakstu "Municipium Stobensium". Stobi pilsoņi bija "Ius Italicum" statusā, kas ļāva tiem būt par Romas pilsoņiem. Iedzīvotāju lielāka daļa piederēja romiešu Emilas un Tromentinas ciltīm. Romiešu laikā Stobi bija Maķedonijas Salutaris romiešu provinces galvaspilsēta. 388. gadā šeit dzīvoja imperators Teodosijs I. 5. gadsimta beigās un vēlāk pilsēta piedzīvoja katastrofālu notikumu virkni. 479. gadā to izlaupīja ostragotu karalis Teodorihs. Pilsoņi atjaunoja pilsētu, taču 518. gadā to sagrāva spēcīga zemestrīce. avāru un slāvu iebrukumā 6. gadsimtā tika iznīcināta pilsētas saimniecība un infrastruktūra.

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Belgradas muzejs bija pirmā un vienīgā iestāde, kas pētīja pilsētu no 1924. līdz 1936. gadam. Dienvidslāvijas arheologi vispirms atklāja pilsētas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, bet pēc tam teātri, kas celts 3. gadsimtā, kā arī reliģiskus artefaktus pilsētas centrālajā un rietumu daļā. Šie pētījumi oficiāli beidzās 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā Peristērija pils teritorijā tika atrasti vēlā hellēnisma apbedījumi, kuru liela daļa bija apbūvēta ar vēlākā laika celtnēm. 1970. gadā starp ziemeļu un centrālo baziliku un rietumu nekropoli tika atklāti 55 apbedījumi. Bet vēl 1955. gadā ziemeļu bazilikas dienvidu daļā tika atklāti 23 slāvu apbedījumi, datēti ar 9. līdz 12. gadsimtu. Arhaiskā un klasiskā perioda bronzas statujas, kā arī neolīta laikmeta keramikas priekšmeti tika atrasti divas vietās civilās bazilikas teritorijā. Otrās sinagogas senākā daļa tika atklāta centrālajā bazilikā, kā arī arhitektūras elementi un 23 slāvu apbedījumi ziemeļu bazilikā. Nozīmīgākos atklājumus no 1970. līdz 1980. gadam atklāja Dienvidslāvijas un ASV arheologi.

Šajā periodā tika atklātas vairākas ēkas un veikti jauni izrakumi rietumu nekropolē. Tika atklāta Casa Romana, Stobi ūdensvada tīkls, kā arī vairākas mozaīkas. No 1981. līdz 1988. gadam tika atklāta Bīskapa bazilika. Šie izrakumi apstiprināja prognozes par tās iedzīvotāju reliģiju, kultūru un sadzīvi.

2009. gada aprīlī Stobi tika atrasta labi saglabājusies imperatora Augusta marmora galva.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A Companion to Ancient Macedonia, By Joseph Roisman and Ian Worthington, p. 549

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]