Pāriet uz saturu

Stokholmas rātsnams

Vikipēdijas lapa
Stokholmas rātsnams
Stokholmas rātsnams
Stokholmas rātsnams 2016. gadā
Karte
Vispārīga informācija
Statuss pabeigts
Tips valdības iestādes
Arhitektūras stils nacionālais romantisms neoromānika
Atrašanās vieta Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Koordinātas 59°19′39″N 18°03′18″E / 59.3275°N 18.055°E / 59.3275; 18.055Koordinātas: 59°19′39″N 18°03′18″E / 59.3275°N 18.055°E / 59.3275; 18.055
Būvniecības sākums 1911
Pabeigta 1923
Īpašnieks Stokholmas pilsēta
Augstums 106 metri
Celtniecība
Arhitekts Ragnars Estbergs
Atsauces
[1][2]

Stokholmas rātsnams (zviedru: Stockholms stadshus, lokāli: Stadshuset) ir Stokholmas komūnas sēdeklis Stokholmā, Zviedrijā. Tas atrodas Kungsholmenas salas austrumu galā, blakus Ridarfjerdenas ziemeļu krastam un vērsts pret Ridarholmenas un Sēdermalmas salām. Tajā atrodas biroji un konferenču telpas, kā arī svinību zāles. Rātsnams ir Nobela prēmijas pasniegšanas banketa norises vieta un viena no Stokholmas galvenajām tūrisma apskates vietām.

1907. gadā pilsētas dome nolēma uzcelt jaunu rātsnamu bijušo miltu dzirnavu (Eldkvarn) vietā. Tika sarīkots arhitektūras projektu konkurss, kura pirmo atlasi izturēja Ragnara Estberga, Karla Vestmana, Ivara Tengboma kopīgi ar Ernstu Torulfu un Karlu Bergstenu izstrādātie projekti. Pēc turpmāka konkursa starp Vestmanu un Estbergu pēdējam uzticēja rātsnama celtniecību, savukārt Vestmanam palūdza uzbūvēt Stokholmas tiesas ēku. Estbergs modificēja savu sākotnējo projektu, izmantojot Vestmana projekta elementus, tostarp torni. Celtniecības laikā Estbergs regulāri mainīja rātsnama projektu, kā rezultātā torņa virsotnē pievienoja laternu un atteicās no zilām glazētam flīzēm rātsnama Zilajā zālē.

Par celtniecības vadītāju nolīga Oskaru Askeru, savukārt Pols Tolls no celtniecības uzņēmuma Kreuger & Toll projektēja ēkas pamatus. Arī zviedru arhitekts Georgs Grēve piedalījās celtniecības plānu sagatavošanā.[3] Celtniecība ilga divpadsmit gadus, no 1911. līdz 1923. gadam, un tās procesā izmantoja gandrīz astoņus miljonus sarkano ķieģeļu. Tumši sarkanos ķieģeļus, kurus sauc par munktegel (mūku ķieģeļiem) to tradicionālās izmantošanas dēļ klosteru un baznīcu celtniecībā, piegādāja Linas ķieģeļu darbnīca no Sēderteljes.

Ēku atklāja 1923. gada 23. jūnijā, sestdienā, kas, domājams, bija 400. gadadiena kopš 1523. gada Gustava Vāsas ierašanās Stokholmā. Tomēr patiesībā gadadiena bija 4. jūlijā, jo pēc Jūlija kalendāra tas notika 1523. gada 24. jūnijā, kas savukārt pēc Gregora kalendāra būtu 1523. gada 4. jūlijs. Inaugurācijas runas teica Vērners fon Heidenstams un Jalmars Brantings.

Stokholmas rātsnams ir nacionālā romantisma stila paraugs. Vieta, no kuras paveras skats uz Ridarfjerdenu, iedvesmoja centrālo motīvu, proti, pilsētas arhitektūras un ūdens pretstatījumu, kas kopumā ir Stokholmas pilsētvides centrālais elements.

Rātsnama stils ir izsmalcināts eklektisms, apvienojot masīvu, askētisku Ziemeļeiropas ķieģeļu konstrukciju ar dīvainiem elementiem, kas atgādina Venēcijas gotikas arhitektūru, piemēram, ar zelta zvaigznītēm rotātiem torņiem, dekorētiem balkoniem, koka mastiem un statujām.

Zilā zāle (Blå hallen) ar tās taisnajām sienām un arkām ietver formāla pagalma elementus.[4] Tās sienām patiesībā nav zilu rotājumu; nosaukums cēlies no Estberga pirmā celtniecības uzmetuma un ir zināma kā ēdamzāle, kur pēc ikgadējās Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijas notiek banketi.

Zilās zāles ērģeles ar 10 270 stabulēm ir lielākās Skandināvijā. Virs Zilās zāles atrodas Zelta zāle (Gyllene Salen), kurā atrodas dekoratīvas mozaīkas, kas izgatavotas no vairāk nekā 18 miljoniem flīžu. Mozaīkās izmantoti Zviedrijas vēstures motīvi.

Ēkas dienvidaustrumu stūrī, kas atrodas tieši blakus krastam, novietots monumentāls tornis, kura virsotnē ir Trīs kroņi, Zviedrijas nacionālais simbols. Tornis ir 106 metrus augsts un tajā var nokļūt ar liftu vai pa 365 pakāpienu kāpnēm. Tās pamatnes austrumu pusi rotā 13. gadsimta zviedru valstsvīra Birgera Jārla apzeltīts kenotafs.

Stokholmas rātsnams bijis vairāku kultūras pasākumu norises vieta, tostarp zviedru popdueta Roxette 1991. gada mūzikas videoklipa Fading Like a Flower (Every Time You Leave) filmēšanas vieta.

Nelielo parku starp ēku un Mēlarena ezera krastu rotā vairākas skulptūras, tostarp Karla Elda ansamblis, ar mākslinieku Augusta Strindberga, Gustava Frēdinga un Ernsta Jūsefsona skulptūrām, kā arī Elda bronzas skulptūras Sången un Dansen ("Dziesma" un "Deja"). Dienvidaustrumos no rātsnama, pretī Ridarholmenai, atrodas pīlārs, kura virsotnē atrodas Engelbrekta Engelbrektsona statuja.

  1. «Emporis building ID 111818». Emporis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. marts.
  2. Stokholmas rātsnams SkyscraperPage vietnē
  3. «Norsk kunstnerleksikon: Georg Jens Greve.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-14. Skatīts: 2015-09-14.
  4. Claes Caldenby, Jöran Lindvall, Wilfried Wang. 20th-Century Architecture Sweden. Munich - New York : Prestel, 1998. 65–66. lpp. ISBN 3-7913-1936-1.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]