Stolbovoja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par salu. Par citām jēdziena Stolbovoja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stolbovoja
Stolbovoja
Stolbovojas krasts
Stolbovoja (Jakutija)
Stolbovoja
Stolbovoja
Stolbovoja (Krievija)
Stolbovoja
Stolbovoja
Stolbovoja (Āzija)
Stolbovoja
Stolbovoja
Ģeogrāfija
Koordinātas 74°04′N 135°55′E / 74.067°N 135.917°E / 74.067; 135.917Koordinātas: 74°04′N 135°55′E / 74.067°N 135.917°E / 74.067; 135.917
Arhipelāgs Ļahova salas
Platība 315 km²
Garums 46 km
Platums 6-10 km
Krasta līnija 105 km
Augstākais kalns 222 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika
Lielākā pilsēta Stolbovoja
Stolbovoja Vikikrātuvē

Stolbovoja (krievu: остров Столбовой, jakutu: Остуолбалаах арыы) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Ļahova salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Laptevu jūras austrumos Ļahova salu grupas rietumos ap 120 km no Lielās un Mazās Ļahova salas, to trešā lielākā sala. Salu veido galvenokārt granīti, ainavā valda arktiskā tundra.[1] Krasti vietām krauji ar līdz 30 m augstu nogāzi. Salas reljefs paugurains, augstākais punkts ir 222 m vjl. Salas ziemeļrietumos 5,5 km² liels lagūnas tipa Melkojes ezers. Garākā salas upe ir Stolbovaja (13 km) salas vidusdaļā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās rakstiskās liecības par salu ir no 1690. gada, kad tur pabija stražņiks Maksims Muhopļovs, bet viņš uz salas atrada vairākus krustus, ko atstājuši iepriekšējie jūrasbraucēji. Pirmo reizi kartē sala parādīta 1698. gadā ar nosaukumu Krestovija (Крестовый) — ‘krustu sala’. Atkārtoti salu 1800. gadā atklāja tirgotājs un kartogrāfs Jakovs Saņņikovs, bet nokartēja 1821. gadā Pjotra Anžū ekspedīcija.

Tagadējo nosaukumu — ‘stabu sala’ — ieguvusi no salā izplatītas Austrumsibīrijai raksturīgas ģeoloģiskās formācijas — kigiļaha (no jakutu valodas киһилээх — ‘līdzīgs cilvēkam’) — augsta stabveidīga klinšu veidojuma, kas nereti izskatās pēc cilvēka silueta.

Salas ziemeļrietumos darbojas Stolbovoja polārstacija. 2018. gadā arheoloģiskās ekspedīcijas laikā salas ziemeļos tika atklāta 250—200 tūkstošus gadu sena paleolīta pirmatnējo humanoīdu apmetne.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]