Stonhendža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stonhendža
Stonehenge
Stonhendža
Stonhendža (Anglija)
Stonhendža
Stonhendža
Stonhendža (Apvienotā Karaliste)
Stonhendža
Stonhendža
Stonhendža (Eiropa)
Stonhendža
Stonhendža
Koordinātas 51°10′44″N 1°49′34″W / 51.17889°N 1.82611°W / 51.17889; -1.82611Koordinātas: 51°10′44″N 1°49′34″W / 51.17889°N 1.82611°W / 51.17889; -1.82611
Atrašanās vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Viltšīra, Anglija, Apvienotā Karaliste
Tips
  • arheoloģiskais piemineklis
  • akmens aplis
Materiāls smilšakmens
Garums 30 m (diametrs, attiecas uz akmens apli)
Augstums 4 m
Sākuma datums ap 3100. gadu p.m.ē.
Pabeigšanas datums ap 1600. gadu p.m.ē.

Stonhendža (angļu: Stonehenge, izrunā: [ˌstəʊnˈhendʒ]) ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē. Tā atrodas 3 km uz rietumiem no Eimberijas pilsētas, aptuveni 13 km attālumā uz ziemeļiem no Solsberijas. Stonhendža ir veidota no aplī izvietotiem milzīgiem akmens bluķiem. Stonhendža ir veidojusies ilgstošā laika posmā, no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Stonhendža pēc zinātnieku un astronomu domām ir veidots kā senais Mēness un Saules kalendārs.[nepieciešama atsauce] Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. 1986. gadā Stonhendža, kā arī tās tuvumā esošā Eivberija un citi apkārtējie pieminekļi tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Struktūra un apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stonhendža ir veidota no aplī izvietotiem milzīgiem smilšakmens bluķiem. Stonhendža tapa trīs posmos laikā no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Arheologi domā, ka apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē.,[1] bet stāvošie akmeņi tika uzcelti laika periodā no 2400. un 2200. gadu p.m.ē.[2] Joprojām nav skaidrības kā tieši šos akmeņus attransportēja uz pašreizējo Stonhedžas vietu, it īpaši tāpēc, ka tas bija pirms riteņa izgudrošanas.

Stonhendžas apļa iekšpusē ir atrodami mazāki akmens bluķi, kuru masa ir no 2 līdz 5 tonnām. Tie tiek saukti par zilajiem akmeņiem, jo ir zilganā krāsā, kad kļūst mitri. 30 no šiem akmeņiem ir no diabaza, 5 ir no riolīta, vēl citi 5 ir no dažādiem magmatiskajiem iežiem, bet pēdējie 3 ir no smilšakmens.[3] Tiek pieļauts, ka šie akmeņi ir vesti no mūsdienu Velsas teritorijas, aptuveni 220 km attāluma.

Vēl apļa iekšpusē pa perimetru ir atrodamas 56 mazas bedrītes (tiek sauktas arī par Obrija bedrēm), kuras visticamāk tika izmantotas astronomiskiem mērījumiem. Tajās ievietoja koka vai akmens stabus, kas ļāva sekot līdzi debess ķermeņu kustībām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «History of Stonehenge» (angļu). stonehenge.co.uk. Skatīts: 2020. gada 23. septembrī.
  2. James Morgan. «Dig pinpoints Stonehenge origins». BBC, 2008. gada 21. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. septembris. Skatīts: 2008. gada 22. septembris.
  3. «How Stonhenge Worked» (angļu). HowStuffWorks. Skatīts: 2020. gada 23. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]