Strūžānu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Strūžānu baznīca)
Jump to navigation Jump to search
Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Strūžānu katoļu baznīca.jpg
Strūžānu katoļu baznīca
Strūžānu baznīca (Latvija)
Strūžānu baznīca
Strūžānu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Gaigalavas pagasts, Strūžāni
Koordinātas 56°44′40″N 27°11′11″E / 56.74444°N 27.18639°E / 56.74444; 27.18639Koordinātas: 56°44′40″N 27°11′11″E / 56.74444°N 27.18639°E / 56.74444; 27.18639
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1958
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Mārtiņš Klušs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1958
Specifikācija
Garums 21 m
Platums 10,5 m
Būvmateriāli koks

Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Strūžānu ciemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strūžani no 1568. gada līdz 1825. gadam atradās muižnieku Riku īpašumā. Pirmā baznīca Strūžānos bija būvējis Dominiks de Riks 1780 gadā, tā bija koka celtne, kuru vēlāk apkalpoja bernardiniešu mūki no Viļānu baznīcas. Šo baznīcu 1864. gadā nojauca muižnieks Delvics tās nolietojuma dēļ un draudzi pievienoja Bikovas draudzei. Pēc Pirmā Pasaules kara, draudzei atkal kļūstot par patstāvīgu, Bikovas prāvests Kazimirs Dovgialovičs uzsāka jauna koka dievnama būvniecību par draudzes locekļu ziedojumiem, ko pabeidza prāvests Vincents Juško 1923. gadā.[2] Baznīca bija 10 asis gara, 5 asis plata ēka ar nelielu torni. Tajā bija trīs altāri. Lielajā altārī bija Vissvētākās Jēzus Sirds glezna, sānu altāros — Svētā Jura un Jaunavas Marijas gleznas. Šī baznīca pastāvēja līdz 1954. gadam, kad Bikovas prāvesta R.Čogona organizēto remontu veikšanas laikā tā nodega ugunsgēkā.

Pašreizējo koka dievnamu vecās baznīcas vietā ar draudzes locekļu atbalstu uzbūvēja Bikovas prāvests P.Vucins 1958. gadā, ko tajā pašā gadā bīskaps Pēteris Strods iesvētīja, veltot to Vissvētākās Trīsvienības godam. Iesvētīšanas dievkalpojumā piedalījās priesteri P.Vucins, V.Erelis, P.Jakovelis un A. Tarbunass.[3]

Plebānija bijusi jau pie vecās koka baznīcas. Kad 1864. gadā luterticīgais muižnieks Delvics nojauca veco baznīcu, plebānijā iekārtoja skolu un ēkai uzbūvēja torni, ierīkojot vienlaicīgi luterāņu baznīcu. Pēc Pirmā Pasules kara, katoļiem uzbūvējot atkal katoļu dievnamu, veco plebāniju atdeva katoļiem atpakaļ. Šī plebānija sagruva padomju varas gados, kad tā baznīcai tika atsavināta. 1957. gadā, pēc baznīcas nodegšanas, kāda vietējā iedzīvotāja baznīcai atdāvināja savu māju, kuru pārveda uz nodegušās baznīcas teritoriju un iekārtoja pagaidu kapelu. Pēc pašreizējā dievnama uzcelšanas 1958. gadā, šo māju pārveidoja par plebāniju.[4]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir koka celtne ar lieliem logiem, kuras sienas ir būvētas stāvbūvē, izmantojot materiālus no nopirktām un dāvātām ēkām. Dievnams ir bez torņa, tikai tā priekšā virs šīfera jumta ir dzelzs krusts, jo padomju varas funkcionāri neļāva būvēt torni. Ieejas durvis ir no gala, kreisajiem sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, kuru noslēdz koka latu žogs cementa stabiņos.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir triju navu celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem ar pacēlumu pajumtē. Sienas darinātas ar reģipsi un krāsotas. Kora telpas balstās uz koka pīlāriem. Aiz Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas.

Dievnamā ir trīs koka vienkārši altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas Jēzus Sirds glezna, sānu altāros ir Vissvētākās Trīsvienības un Jaunavas Marijas gleznas.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Mārtiņš Klušs.[1] Strūžānu draudze ir sena. 18. gadsimta otrajā pusē to apkalpoja Viļānu bernardīnu mūki. Draudzei ir divas kapsētas — Pintānu kapsēta un Svētiņu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Triju ķēniņu diena, Vissvētākās Trīsvienības diena, Svētā Jura diena, Skapulāru svētki, Svētās Katrīnas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.446.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 207.-208.lpp
  4. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.449.lpp.
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 208.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]