Strūklaka (filma)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 2006. gada filmu. Par dekoratīvu veidojumu skatīt rakstu Strūklaka.
Strūklaka
Oriģinālais
nosaukums		 The Fountain
Režisors Darens Aronovskis
Producents
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Klints Mansels
Izdošana
  • 2006. gada 22. novembris
Ilgums 96 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 35 miljoni US$
Kopējie ienākumi 16,4 miljoni US$
IMDb profils

"Strūklaka" (angļu: The Fountain) ir 2006. gada ASV filma, kuras režisors ir Darens Aronovskis. Tā ir episka drāma, kas apvieno fantāzijas, vēstures un zinātniskās fantastikas elementus. Galvenās lomas filmā tēlo Hjū Džekmens un Reičela Vaisa. Filmai ir trīs sižeta līnijas, kurās Džekmens un Vaisa spēlē dažādus tēlus — mūsdienu zinātnieku un viņa ar vēzi slimo sievu, konkistadoru un viņa karalieni, un kosmosa ceļotāju tālā nākotnē. Filmas galvenā tēma ir mīlestība un cilvēka mirstīgums.

Sākotnēji Aronovskis bija iecerējis "Strūklaku" uzņemt, iekļaujoties 70 miljonu dolāru budžeta robežās, galvenās lomas uzticot Bredam Pitam un Keitai Blanšetai, bet Pita atteikšanās no sadarbības un uzņemšanas izmaksu pārsniegšana noveda pie tā, ka kompānija Warner Bros nolēma pārtraukt filmas veidošanu. Režisors pārrakstīja scenāriju un rada iespēju iekļauties 35 miljonu dolāru budžetā, uzaicinot galvenajām lomām Hjū Džekmenu un Reičelu Vaisu. Filmēšana galvenokārt norisinājās Monreālā, Kvebekā. Lai samazinātu filmas izmaksas, galveno vizuālo efektu izveidei režisors izmantoja makrouzņemšanas tehnoloģiju.

Filmas pirmizrāde notika 2006. gada 2. septembrī Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā.[1] ASV un Kanādā filmu uzsāka demonstrēt 2006. gada 22. novembrī.[2] Kritiķu atsauksmes par šo filmu nebija vienprātīgas, taču kopš izlaišanas tā ir ieguvusi ievērojamu statusu kā kulta filma.[3][4]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darens Aronovskis ir uzsvēris, ka notikumi, kas risinās filmā attēlotajos laika periodos, kurus vienu no otra šķir piecsimt gadu, ir brīvi interpretējami.[5]

Gados jaunai sievietei Īzijai Kreo (Reičela Vaisa) ir progresējošs smadzeņu audzējs. Īzijas vīrs, onkologs Toms Kreo, izmisīgi cenšas atrast līdzekli, kas varētu viņa sievu glābt, tam ziedodams pat iespēju pabūt kopā ar Īziju tai īsajā laika sprīdī, ko viņai vēl atlicis dzīvot. Toms meklē zāles, iespējams, tās varētu pagatavot no Centrālamerikā augoša koka iegūta ekstrakta.

Īzija lūdz Tomu pabeigt viņas grāmatu "Avots", šī grāmata simboliski stāsta par viņas slimību kā inkvizīciju, kas paverdzina viduslaiku Spāniju.

Viena no grāmatas sižeta līnijām ir konkistadora Tomasa Verdes veiktie mitoloģiskā dzīvības koka meklējumi Centrālamerikas mūžamežā. Toms lasa manuskriptu slimnīcā pēdējā naktī pirms Īzijas nāves.

Toms laiku pa laikam redz sapni: caurspīdīgā lodveida kapsulā, kurā atrodas dzīvības koks, viņš krīt uz mirstošu zvaigzni. Sapnis saplūst ar realitāti: savā laboratorijā Toms raudzījās uz dzeltenu lampu, kad viņam ienāca prātā, ka zāles varētu iegūt no kāda īpaša Gvatemalā augoša koka. Sapnī šī dzeltenā lampa pārvērtusies par zvaigzni, bet zāļu meklējumi — par krišanu uz to. Sapnī ir elementi, kas iespiedušies Toma atmiņā spēcīgā emocionāla saviļņojuma periodā. Kapsula krīt uz zvaigzni Šibalba (Xibalba), kuru sieva neilgi pirms nāves viņam rādīja, stāstot par maiju ticējumiem. Toreiz abi kopā lūkojās zvaigznēs un Īzija iztēlojās, kā viņu dvēseles sastapsies, kad zvaigzne ies bojā. Toms runā ar Koku, kuru Īzija pieminēja, Koks viņam asociējas ar dzīvību un viņa sievu (matiņi uz Koka mizas ir dzīvi, tāpat kā matiņi uz sievas kakla). Sapnī viņš izrotā savu ķermeni ar gredzenveida tetovējumiem, sākot ar kreisās rokas zeltnesi, reālajā dzīvē viņš bija uzsācis ar sievas dāvināto tintes spalvu apzīmēt vietu uz pirksta, kur vajadzētu atrasties pazaudētajam laulības gredzenam. Vairākkārt sapnī atkārtojas brīdis, kad Īzija aicina Tomu iziet pastaigāties, bet viņš pastrupi atbild, ka ir aizņemts. Toms izjūt spēcīgu vainas apziņu par šo īstenībā notikušo incidentu, un pēdējā sapņa epizodē (jau pēc Īzijas nāves) viņš tomēr izvēlas pastaigu.

Sapnī Toms lūdz Koku pagaidīt, jo viņš jau ir gandrīz sasniedzis mērķi. Taču, tāpat kā reālajā dzīvē, Toms nepagūst, un Koks sāk nokalst (Īzija mirst). Toms ir solījis Īzijai, ka pabeigs grāmatu, taču nezina, kā to izdarīt, un tas viņu sadusmo. Toms lūdz, lai Īzija atstāj viņu mierā, bet redz viņu kā Spānijas karalieni, kas jautā, vai viņš atbrīvos Spāniju no verdzības. Toms saprot, ka viņa patiesā verdzība ir bailes no nāves, kas uzvarēja Īziju, un atbrīvojas no tām.

Sapnī Toms apzinās, ka ilgas pēc mūžīgās dzīves ir bezjēdzīgas, un saprot, kā pabeigt grāmatu, kuras pēdējā, vēl Īzijas uzrakstītajā lappusē maiju priesteris nogalina konkistadoru. Grāmatas nobeigumā konkistadors Tomass Verde mirst, padzēries dzīvības koka sulu, un caur viņa ķermeni izaug ziedi (maiju mitoloģijā no varonīgu karotāju ķermeņiem rodas ziedi un tauriņi, par šo mītu Īzija Tomam bija stāstījusi). Paralēli sapnī eksplodē zvaigzne Šibalba, dodot dzīvību jaunām zvaigznēm. Pamodies Toms dodas uz Īzijas kapu un stāda tur koka sēklas. Viņš ir pabeidzis Īzijas grāmatu.

Filmas tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reičela Vaisa

Filmu "Strūklaka" režisors Darens Aronovskis sāka veidot pēc "Rekviēms sapnim" (Requiem for a Dream) pabeigšanas 2000. gadā.

2001. gada aprīlī viņš iesaistījās sarunās ar kompānijām Warner Bros un Village Roadshow par filmas (tobrīd vēl bez nosaukuma) uzņemšanu ar aktieri Bredu Pitu galvenajā lomā.[6] 2001. gada jūnijā Aronovska projektā aicināja piedalīties aktrisi Keitu Blanšetu.[7] Aronovskis vēlējās, lai filmas faktiskais nosaukums paliktu noslēpums, un deva projektam darba nosaukumu "Pēdējais cilvēks" (The Last Man).[8][8] Filmas veidošanu atlika, lai uzlabotu scenāriju un sagaidītu, kad 2001. gada decembrī piedzims Blanšetas bērns (projektam pievienojoties, viņai jau bija iestājusies grūtniecība). Filmēšanu plānoja uzsākt 2002. gada vasarā.[9]

2002. gada jūnijā Warner Bros pārstāvji tikās ar Aronovski, paužot bažas par pieaugošajām uzņemšanas izmaksām un draudot pārtraukt projektu, ja vien neatradīs līdzfinansētāju. Projektam piesaistīja neatkarīgo kompāniju Regency Enterprises.[10] Filmu ar oficiālo nosaukumu "Strūklaka" apstiprināja ražošanai ar budžetu 70 miljoni dolāru, to līdzfinansējot kompānijām Warner Bros un Regency Enterprises.[11] Pēkšņi Breds Pits, kurš uzskatīja, ka viņa pieprasītās izmaiņas scenārijā nav veiktas, septiņas nedēļas pirms filmēšanas sākuma pameta projektu.[12] Aronovskis nosūtīja filmas scenāriju aktierim Raselam Krovam kā potenciālam Pita aizstājējam. Tomēr Krovs, kurš bija noguris no nesenās dalības divās citās filmās, atteicās.[10] Šo iemeslu dēļ gandrīz pārtrauca filmas veidošanu.[10]

2004. gada februārī Warner Bros atjaunoja Aronovska projektu ar aktieri Hjū Džekmenu galvenajā lomā. Filmu otrreiz apstiprināja ražošanai, šoreiz ar budžetu 35 miljoni dolāru, daļēji tāpēc, ka režisors izlēma svītrot no scenārija dažas epizodes, kas būtu prasījušas lielas izmaksas.[13] 2004. gada augustā Blanšetas vietā filmai pievienojās aktrise Reičela Vaisa.[14][15] Filmēšana ilga 60 dienas, tā notika 2005. gada sākumā, galvenokārt Monreālā.[10][16]

Filmas veidotāji interesējās par kosmosu, pētīja maiju kultūru, tās vēsturi un reliģiju. Kopā ar aktieriem viņi asistēja smadzeņu operācijās. Režisors uzskatīja, ka dažādo filmā iekļauto laika periodu dēļ nav jācenšas būt vēsturiski precīziem, un filma jāuztver kā teatrāls uzvedums.

Aktieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hjū Džekmens
Hjū Džekmens

Hjū Džekmenu, kas filmā atveido vairākus personāžus, izvēlējās dalībai filmā pēc tam, kad no tās aizgāja Breds Pits.

Džekmens bija redzējis, kā tiek veikta operācija sievietei ar smadzeņu audzēju, un bija šokēts, ievērojis, ka šai sievietei ir tādi paši blondi mati kā viņa sievai. "Viss, ko es varēju domāt, bija — uz šī galda ir mana sieva. Lasījis scenāriju un būdams draugos ar filozofiju, es zināju, ka šajā brīdī it nemaz neesmu gatavs nāvei." Katram no varoņiem, kurus viņš atveidoja, aktieris radīja savādāku tēlu. Kā konkistadors viņš bija stalts, straujš un neapturams, kā zinātnieks nedaudz sagumis, uzsverot sava personāža darba specifiku un uz viņa pleciem gulstošos atbildības nastu. Kā kosmosa ceļotājs Džekmens praktizēja dzenbudismu un arī izrādīja lielu neatlaidību panākt iecerēto.

Tieši Džekmens bija tas, kurš ierosināja, ka viņa atveidotā varoņa sievu varētu tēlot Reičela Vaisa. Aronovskis, kuram ar aktrisi bija attiecības, sākotnēji vilcinājās, baidīdamies, ka Vaisas iesaistīšana filmā varētu tikt uztverta kā aizgādniecība personisku motīvu dēļ. Pēc Džekmena sirsnīga ieteikuma viņš tomēr izvēlējās Reičelu Vaisu Īzijas/Izabellas lomai.[17] Gatavojoties lomai, aktrise apmeklēja slimnīcas, kurās paliatīvajā aprūpē atradās jauni, neglābjami slimi cilvēki.[18]

Filmā "Strūklaka" tēloja arī daži aktieri, kas bija piedalījušies Aronovska filmā "Rekviēms sapnim" — Elena Bērstina, Marks Mārgoliss. Rakstot scenāriju, lomas bija paredzētas tieši šiem aktieriem.[19] Mazāk svarīgas lomas filmā atveidoja Klifs Kērtiss (Cliff Curtis), Šons Patriks Tomass (Sean Patrick Thomas), Donna Mērfija (Donna Murphy) un citi aktieri.

Vizuālie efekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datorgrafikas efektus Aronovskis filmā centās izmantot minimāli. Filmas specefektu radīšanai izmantoja ķīmisko reakciju makrofilmēšana. Galvenais iemesls šādai netradicionālai un lielā mērā unikālai pieejai bija filmas izmaksu samazināšana. Aronovskis izteicās, ka ar datoru radītie efekti pēc dažiem gadiem jau būs novecojuši, bet viņš vēlas, lai filma spētu izturēt laika pārbaudi.[15]

Vizuālie efekti, kas atveido zvaigzni Šibalba un to aptverošo miglāju, radīti, izmantojot šķidruma makrouzņemšanas tehnoloģiju

Kad 2005. gadā atsāka darbu pie filmas, nācās nopietni domāt par filmēšanas izmaksu ierobežošanu, jo budžets bija stipri samazināts. Sākotnējā budžetā daudz līdzekļu bija paredzēts tieši vizuālo efektu veidošanai.

Klinta Mansela kompozīcija Death Is the Road to Awe Darena Aronovska filmai Strūklaka

Filmas operators Metjū Lībetīks (Matthew Libatique) atzina: "Sākotnējā budžeta koncepcijā specefektiem bija paredzēts daudz līdzekļu. Lai līdzsvarotu budžetu un piesaistītu mērķauditoriju, tur bija šie popkorna momenti... Galu galā, es domāju, ka filmas racionalizēšana ļāva mums filmas stāstu parādīt daudz efektīvāk. To padarīja konkrētāku, kodolīgāku, lai atklātu to, par ko tas īstenībā ir — nemirstības meklējumus pretstatā dzīves īstenībai — cilvēka mirstīgumam. Es domāju, filmas ideju tādējādi būs vieglāk uztvert".[20] Lai izveidotu konkistadora Tomasa Verdes nāves ainu, Aronovskis izmantoja sižetu no maiju mitoloģijas par ziediem un tauriņiem, kas izlaužas no varonīgu karotāju ķermeņiem, kad viņi mirst. Lai samazinātu ar datoru veidotu efektu daudzumu, tauriņus Aronovskis šajā epizodē neiekļāva, atstājot tikai ziedus.[21]

Džeremijs Dausons (Jeremy Dawson) un Dans Šrekers (Dan Schrecker), kas bija veidojuši abu iepriekšējo Aronovska filmu vizuālos efektus, piedalījās arī filmas "Strūklaka" vizuālo efektu radīšanā. Uzdevums, ko šai speciālistu komandai izvirzīja — ar datoru veidotus efektus izmantot tik maz, cik vien iespējams — bija ļoti grūts, ņemot vērā to, ka trešdaļa filmas darbības norisinās kosmosā. Dausons izteicās: "Izmantot datorgrafiku nav nekas sarežģīts, jo tā ir ļoti izplatīta un pieejamo instrumentu klāsts ir plašs. Tas tiešām liek mums meklēt radošus paņēmienus, lai atrisinātu lielāko daļu mūsu problēmu".

Makrofotografēšanas speciālists Pīters Pārks (Peter Parks) izdomāja radošu risinājumu, izmantojot dziļūdens mikroorganismus un veicot to trīsdimensionālu filmēšanu. Šķidrumam, kurā atradās baktērijas, Pārks pievienoja ķimikālijas, izraisot reakcijas, kuras Džeremijs Dausons un Dans Šrekers filmēja, astoņās nedēļās ierakstot filmu 20 000 pēdu garumā.[22] Efektus veidojot, Pārks izmantoja šķidruma dinamiku, kas ietekmēja filmējamo vielu izskata izmaiņas. Pārks: "Kad šie attēli tiek projicēti uz lielā ekrāna, jums šķiet, ka lūkojaties bezgalībā. Tas ir tādēļ, ka to, kas notiek kosmosā, ietekmē tie paši spēki, kas darbojas ūdenī — gravitācija, saplūsme, refrakcija". Speciālista talants pārliecināja filmas veidotājus atteikties no attēliem, kas veidoti ar datoru un sekot Pārka ieteikumiem. Tā vietā, lai iztērētu miljoniem dolāru par vienu specefektu, Pārks radīja visus filmai nepieciešamos kadrus tikai par 140 tūkstošiem dolāru.[12] Vizuālo efektu veidošanas kompānija Look Effects 87 filmas fragmentos veica attēlu digitālo apstrādi un kvalitātes uzlabošanu, sejas nomaiņu un attēlu defektu novēršanu, kā arī galveno filmas sižeta elementu animēšanu. Henriks Fets (Henrik Fett), kompānijas Look Efects vizuālo efektu grupas vadītājs, izteicās: "Darenam bija diezgan skaidrs, ko viņš vēlas, un viņa izvirzītais mērķis ievērojami samazināt datorgrafikas izmantošanu... [un] es domāju, ka rezultāti ir izcili".[23]

Mūziku filmai rakstīja komponists Klints Mansels. Mansels bija komponējis mūziku abām iepriekšējām Aronovska filmām — "Pi" (Pi) un "Rekviēms sapnim" (Requiem fora a Dream). Šī sadarbība, kas bija uzsākta jau 1996. gadā, vēlāk turpinājās. Klints Mansels ir sarakstījis mūziku visām Aronovska filmām.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filmas galveno varoņu uzvārds ir Kreo, latīniski tas nozīmē "es radu", spāniski — es ticu. Īzijas pilno vārdu — Īzija Kreo (Izzy Creo) no spāņu valodas (Y sí, creo) var tulkot kā "jā, es ticu". Viņas vārds un uzvārds tiek parādīts noslēguma epizodē, kur Toms notrauš sniegu no Īzijas kapa plāksnes.[15]
  • No septiņdesmit aktieriem, kas filmā tēloja maiju karotājus, divdesmit tiešām bija maiju cilts pārstāvji no Gvatemalas. Aktieris Fernando Ernandess bija vienīgais, kurš prata angļu valodu.[15]

Filmas novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmu nominēja "Zelta globusa balvai kategorijā "Labākā mūzika filmai".[24]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «'The Fountain' makes a splash at Venice». Agence France-Presse. 2006. gada 4. septembris.
  2. ↑ Фонтан (2006) — Release dates
  3. ↑ «The Darren Aronofsky Retrospective: ‘The Fountain’». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. janvārī. Skatīts: 2016. gada 19. augustā.
  4. ↑ «Unsung Gems – ‘The Fountain’ features one of the most unforgettable film climaxes of all time». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. maijā. Skatīts: 2016. gada 19. augustā.
  5. ↑ Nick Kolakowski. «Director Darren Aronofsky: A 'Fountain' Quest Fulfilled». Washington Post, 2006. gada 24. novembris. Skatīts: 2006. gada 27. novembris.
  6. ↑ Brian Linder. «Aronofsky, Pitt Team for Sci-Fi Epic». IGNHjū Džekmens, 2001. gada 5. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2006. gada 1. novembris.
  7. ↑ Brian Linder. «Blanchett Joining Pitt in Aronofsky's Next». IGN, 2001. gada 28. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  8. ↑ 8,0 8,1 Fred Topel. «Crave talks to Darren Aronofsky». CraveOnline.com, 2006. gada 27. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembris. Skatīts: 2006. gada 18. decembris.
  9. ↑ Brian Linder. «Aronofsky's Sci-Fi Epic Postponed». IGN, 2001. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. janvārī. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 Danie l Fierman. «From Here to Eternity». Entertainment Weekly, 2006. gada 1. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. augustā. Skatīts: 2007. gada 18. februāris.
  11. ↑ Brian Linder. «Fountain Flows at Warner Bros.». IGN, 2002. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. janvārī. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  12. ↑ 12,0 12,1 Steve Silberman. «The Outsider». Wired News, 2006. gada 1. novembris. Skatīts: 2006. gada 11. novembris.
  13. ↑ Brian Linder. «The Fountain Flows Again». IGN, 2004. gada 27. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. janvārī. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  14. ↑ Brian Linder. «Weisz Wades Into Fountain». IGN, 2004. gada 5. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  15. ↑ 15,0 15,1 15,2 15,3 The Fountain (2006) — Trivia — IMDb
  16. ↑ David Carr. «A Reincarnation Story That Won't Stay Dead». The New York Times, 2005. gada 20. marts. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  17. ↑ Sheila Roberts. «Hugh Jackman Interview, The Fountain». MoviesOnline.ca, 2006. gada 17. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2006. gada 19. decembris.
  18. ↑ David Server. «CD Exclusive: 'The Fountain' Cast and Crew Q&A!». CountingDown.com, 2006. gada 17. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 24. novembrī. Skatīts: 2006. gada 19. decembris.
  19. ↑ Daniel Robert Epstein. «Darren Aronofsky — The Fountain». SuicideGirls, 2005-04-01. Skatīts: 2006-11-10.
  20. ↑ Calhoun 2006, 51. lpp
  21. ↑ Peter Sciretta. «Interview: Darren Aronofsky, director of The Fountain». /FILM, 2006-11-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2006-11-28.
  22. ↑ Jonah Weiland. «Talking with the Makers of "The Fountain"». Comic Book Resources, 2005. gada 11. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 30. decembrī. Skatīts: 2006. gada 10. novembris.
  23. ↑ «Look Effects Does More With Less CG on The Fountain». Animation World Network. 2006. gada 23. oktobris. Skatīts: 2010. gada 23. aprīlis.
  24. ↑ The Fountain (2006) — Awards

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Strūklaka_(filma)&oldid=3993607"