Klintaines pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Stukmaņu pagasts)
Klintaines pagasts
Novads: Aizkraukles novads
Centrs: Stukmaņi
Kopējā platība:[1] 93,8 km2
 • Sauszeme: 87,7 km2
 • Ūdens: 6,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 594
Blīvums (2023): 6,8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Stockmannshof
krievu: Штокманская
Klintaines pagasts Vikikrātuvē

Klintaines pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Pļaviņu pilsētu un Vietalvas, Aiviekstes, Kokneses, Bebru pagastiem, kā arī pa Daugavu ar Staburaga un Seces pagastiem un Jēkabpils novada Sēlpils pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugava, Pelve, Pērse, Piešupīte, Rīterupīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stukmaņu pagastā 19. gadsimta beigās izauga Pļaviņu miests. Pēc 1920. gada agrārās reformas Stukmaņu muižu sadalīja 257 vienībās 1693 ha kopplatībā, Rīteres muižu sadalīja 39 vienībās 490 ha kopplatībā. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Pļaviņu pagastu. 1927. gadā Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības un atdalīja no pagasta. 1933. gadā no Pļaviņu pilsētas atdalīja Gostiņu pilsētu. 1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1695 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Pļaviņu un Klintaines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Klintaines ciems ietilpis Pļaviņu (1949-1959), Krustpils (1959-1962), Jēkabpils (1962-1967) un Stučkas (vēlāk Aizkraukles) (pēc 1967. gada) rajonos. 1954. gadā Klintaines ciemam pievienoja Pļaviņu ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības «Pļaviņas» teritoriju pievienoja Pļaviņu lauku teritorijai. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Pļaviņu pilsētai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Klintaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Pļaviņu novadā. 2021. gadā, kā viena no Pļaviņu novada administratīvajām teritorijām, iekļauts Aizkraukles novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

  • nr. 2.: Robežakmens (14.-15.gs.), Rīgas - Daugavpils šosejas 120. km, Lejas silā
  • nr. 112.: Avotiņkalns (pilskalns) - pie bijušajiem Avotiņiem un Lūzāniem
  • nr. 113.: Pļaviņu pilskalns (Kaķu kalns) - pie Kaķkalniem
  • nr. 114.: Kalnapeļņu senkapi - pie Kalnapeļņiem
  • nr. 115.: Vīna kalns (pilskalns) un senkapi - pie Vīnakalniem
  • nr. 116.: Oliņkalns (pilskalns) - uz Daugavas salas iepretim Stukmaņiem
  • nr. 6156.: Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. II p. - 20. gs. s.)
  • nr. 6157.: Vecā Stukmaņu muižas kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. p.)
  • nr. 6158.: Stukmaņu muižas ratnīca un zirgu stallis ar torni (18. gs. b.)
  • nr. 6159.: Stukmaņu muižas klētis[6]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 695—    
19591 758+3.7%
19671 708−2.8%
GadsIedz.±%
19791 153−32.5%
1989930−19.3%
2000920−1.1%
GadsIedz.±%
2011775−15.8%
2021593−23.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stukmaņi (pagasta centrs), Rīteri, Klintaine, Mūrnieki, Sturti, Dīķīši, Stēģi, Alkšņi, Čulkstēni, Salas, Zemlejas.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andrejs Auzāns (1871—1953) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  7. OSP