Stūķu ala

Vikipēdijas lapa
Stūķu alas ieeja 2023.g. Maijs.
Skats Stūķu alas dziļumos.

Stūķu ala ir garākā ala Amatas baseinā. Ala ir izveidojusies gaiši irdenā smilšakmenī. Alai bija šaura ieeja, zema un mālaina, bet pa gadiem tā bija palikusi lielāka, pēc Anša Opmaņa veiktajiem mērījumiem šīs alas visu eju kopgarums bija 43 metri, bet pēc 2022.g. atrakšanas alas garums bija 40 metri. Iekšpusē lielākajai telpai griestu augstums ir 4,5 metri (mērīta 2002. gadā).[1] Alā ir avots, tādēļ tā turpina veidoties.

Atrasties alā ir bīstami, jo tā ir izveidojusies irdenā un nenoturīgā smilšakmenī, kas var nobrukt jebkurā brīdī. 2007 gadā bija ievērojams nobrukums. Nobrukumu dēļ alai izveidojās divas ieejas, bet alas garums samazinājās par 6-8 metriem. Tagad atkal ir viena ieeja. [1] Alu atklāja Sandis Laime 2002 gadā.[nepieciešama atsauce]

Gunta Eniņa grāmatā "Latvijas alas" šo alu autors nosaucis par nāvinieku alu bīstamības dēļ.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Latvijas alas». web.archive.org. Skatīts: 2023-02-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]