Suņa sirds (filma)

Vikipēdijas lapa
"Suņa sirds"
Oriģinālais
nosaukums
Собачье сердце
Žanrs zinātniskā fantastika, satīra
Režisors Vladimirs Bortko
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Vladimirs Daškevičs
Operators Jurijs Šaigardanovs
Studija Ļenfiļm
Izdošana 1988
Ilgums 131 minūtes
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda krievu
IMDb profils

"Suņa sirds" ir padomju satīriska zinātniskās fantastikas divu sēriju televīzijas filma, kas 1988. gadā uzņemta kinostudijā Ļenfiļm. Filma veidota pēc padomju krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova garā stāsta "Suņa sirds". Filmas režisors ir Vladimirs Bortko, galvenās lomas tēlo Jevgeņijs Jevstigņejevs, Boriss Plotņikovs, Vladimirs Tolokoņņikovs, Romans Karcevs.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas notikumi norisinās Maskavā neilgi pēc Oktobra revolūcijas. Profesors Filips Preobraženskis pēta organismu atjaunošanās iespējas un iecerējis veikt eksperimentu — pārstādīt sunim cilvēka hipofīzi un dzimumdziedzerus. Uz ielas profesors atrod klaiņojošu suni un to ar ēdienu ievilina savās mājās. Sunim dod vārdu Šariks, profesora darbinieki viņu labi aprūpē. Šariks pie sevis prāto, kāpēc gan viņu pieņēmuši tik labā vietā. Viņš nezina, ka ar viņu veiks eksperimentu. Pēc kāda laika profesors saņem ziņu, ka kautiņā miris kāds dzērājs un huligāns Kļims Čugunkins, kas kļūst par orgānu donoru profesora eksperimentam. Pēc orgānu pārstādīšanas sunim Šarikam notiek izmaiņas un drīz Šariks jau līdzinās cilvēkam. Ziņas par eksperimenta panākumiem izplatās. Profesors Šariku aizved uz zinātnisko sanāksmi parādīt saviem kolēģiem.

Par Šariku ieinteresējas arī mājas komitejas priekšsēdētājs Švonders. Viņš izsniedz Šarikam dokumentu uz Poligrāfa Šarikova vārda, iekārto darbā pie klaiņojošo dzīvnieku ķeršanas. Šarikovam īpaši padodas klejojošu kaķu ķeršana. Viņš saka, ka "sajūt tos ar sirdi". Būdams komunistiski noskaņots aktīvists, Švonders veicina Šarikova pašapziņu, propagandē strādnieku tiesības pretstatā visādiem inteliģentiem. Šarikovam arvien vairāk izpaužas no donora Kļima mantotās negatīvās rakstura īpašības. Šarikovs uzvedas rupji, raksta sūdzības par profesoru, demolē dzīvokli. Beigās profesoram nekas cits neatliek, kā atkal veikt operāciju Šarikovam, šoreiz pacientam pārstādot atpakaļ suņa hipofīzi, un drīz vien viņš atkal kļūst par suni Šariku.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Režisors Bortko filmu ir veidojis melnbaltu, iekrāsojot to sēpijas tehnikā. Tas piedod filmai autentisku noskaņu, atveidojot notikumus uz 1920. gadu Padomju Krievijas fona.
  • Filmēšana norisinājās Ļeņingradā, lai gan filmas darbība notiek Maskavā.[1]
  • Klaiņojoša suņa Šarika lomai izvēlējās no 20 suņiem vienu — milicijas dienesta suni vārdā Karajs.[2] Pēc tam suns piedalījās vēl četrās filmās.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]