Sultāne Nurbana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sultānes Nurbanas bēres 1583. gadā

Sultāne Afife Nurbana (1525. gads — 1583. gada 7.decembris) bija Osmaņu impērijas Haseki Sultāne kā legālā sieva Selimam II un sultāne māte savam dēlam Muradam III. Atšķirīgi avoti raksta par viņu kā venēcieti, grieķieti vai ebrejieti. Nurbana bija svarīga figūra ērā, ko sauc par Sieviešu Sultanātu.

Teorijas par izcelsmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairākas teorijas par Nurbanas etnisko piederību, bet neviena no tām nav vispāratzīta.

Turku vēsturnieki, t.sk. Ahmets Refiks ticēja, ka Nurbana ir ebrejiete.

20. gadsimtā Emilio Spagni apgalvoja, ka Nurbana ir venēciete vārdā Sesīlija Veniera-Baffo, Nikolo Veniera un Violantas Baffo meita, sagūstīta Parosā, kad to aizturēja Hairedins Barbossa trešajā Osmaņu-Venēciešu karā. Pati sultāne bieži teica, ka ir venēciete, bet savu ģimeni nenosauca.

1922. gadā Arbels apstrīdēja teoriju, ka Nurbana ir venēciete. Viņa teorijā Nurbana visticamāk bija grieķiete vārdā Kale Kartanou.

Haseki Sultāne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nurbana kļuva par Selima II mīļāko konsorti un Murada III māti.

Kad Selims vēl bija princis, Nurbana bija viņa harēma galva Manisā, bet kad Selims kāpa tronī, viņa nevaldīja harēmu Topkapi, jo šo vietu aizņēma Selima vecākā māsa, sultāne Mihrimaha.

Pat pēc tam, kad Selimam parādijās arī citas favorītes, Nurbana palika viņa mīļākā dēļ viņas skaistuma un prāta. Kā troņmantinieka māte, viņa bija sultāna padomdevēja. Lai gan tam laikam, tas bija ļoti neparasti, Selims bieži jautāja Nurbanas padomus dažādās lietās, jo cienīja viņas viedokli.

Selima valdīšanas beigās, Nurbana saņēma 1100 akčes dienā, kamēr Selima citas favorītes, kuras arī bija dzemdējušas dēlus, saņēma tikai 40 akčes dienā.

Osmaņu Impērijā cīņas par troni bija ierastas. Tomēr Nurbana bija apņēmusies, ka laikā, kad viņas dēls kāps tronī, neviens tam netraucēs.

Sultāne Māte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Murads bija nozīmēts par Manisas pārvaldnieku, kur viņš arī atradās 1574. gadā, kad nomira viņa tēvs Selims II. Ar mirušu sultānu un troņmantinieku tālu no galvasspilsētas — tā būtu ideāla iespēja kādam sagrābt varu. Nurbana to zināja labāk par citiem un nekavējoties rīkojās. Ārpus harēma un neviens nezināja, ka Selims II ir miris. Nurbana nevienam nepaziņoja un, saglabājusi iesaldētu vīra ķermeni, nekavējoties aizsūtīja pēc Murada. Nevienam nebija ne jausmas, ka Sultāns ir nomiris līdz to nepaziņoja 12 dienas vēlak, kad Murads ieradās galvaspilsētā.

Murads kļuva par sultānu, bet Nurbana par sultāni māti. Viņa kļuva par tik spēcīgu figūru ar lielu ietekmi, ka efektīvi valdīja impēriju kopā ar lielvezīru Sokollu Mehmedu Pašā. Atšķirībā no sultānes Hirremas Nurbana pārdzīvoja savu vīru un izbaudīja absolūtu varu no 1574. gada līdz 1583. gadam.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nurbana ar Sokollu Mehmedu Pašā praktiski valdīja Osmaņu Impēriju. Viņa sarakstījās ar Francijas karalieni Katrīnu Mediči. Venēciešu ziņojumi apraksta Nurbanu kā sievieti, kas nekad neaizmirsa savu venēciešu izcelsmi.

Valdot kā sultānei mātei (1574—1583), Nurbanas politika bija tik stipri pro-venēciešu, ka Dženovas Republika viņu ienīda. Ir pat uzskats, ka viņu noindēja dženoviešu aģents.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nurbana nomira 1583. gada 7. decembrī, sava dēla Murada III valdīšanas laikā. Viņa tika apglabāta Selima II mouzolejā, Sv. Sofijā, kļūstot par pirmo sultāna sievu, kas tikusi apglabāta tieši blakus vīram.

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Selimam un Nurbanai bija vismaz 4 bērni:

  • Murads III (dzimis 1546.gada 4.jūl., Manisā- miris 1595.gada 15.jan.,Topkapi,Stambulā, apglabāts Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā)
  • Sultāne Esmahana (dzimusi 1543.gadā, Manisā- mirusi 1585.gada 8.aug., Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1562.gadā precējusies ar Sokollu Mehmedu Pašā, 1584.gadā ar Kalajlikozu Ali Pašā.
  • Sultāne Dževherhana (dzimusi 1544.gadā, Manisā- mirusi Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1562.gadā precējusies ar Pijali Pašā, bet pēc tam ar Džerrahu Mehmedu Pašā.
  • Sultāne Šaha (dzimusi 1546.gadā, Manisā- mirusi 1577.gadā, Stambulā, apglabāta Zāl Mahmuda Pašā mouzolejā) — 1562.gadā precējusies ar Hasanu Agu, bet pēc tam ar Zāl Mahmudu Pašā.
  • (Iespējams) Sultāne Fatma (dzimusi 1559.gadā, Konjā- mirusi 1580.gadā, Stambulā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā) — 1574.gadā precējusies ar Kanijeli Sijavušu Pašā.