Sultāne māte

Vikipēdijas lapa
Sultānes Mātes apartamenti Topkapi

Sultāne māte (turku valodā: Valide Sultan) bija Osmaņu impērijas valdošā sultāna mātes tituls. Titula nozīme ir tāda pati kā titulam Karaliene māte. Pirmo reizi šis tituls 16. gadsimtā tika izmantots Sultānei Hafsai (mirusi 1534. gadā), Selima I (v. 1512–1520) konsortam un Suleimana Lieliskā (v. 1520–1566) mātei. Parasti šis tituls piederēja valdošā sultāna dzīvajai mātei. Tām mātēm, kuras nomira pirms dēlu kāpšanās tronī, nekad netika piešķirts Sultānes Mātes tituls. Īpašos gadījumos valdošā sultāna vecmāmiņas un pamātes pieņēma titulu „Sultāne Māte”.

Jēdziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sultāns (سلطان) ir arābu vārds, kas nozīmē "autoritāte" vai "valdīšana". Sākot ar 16. gadsimta sākumu šis tituls, ko nēsāja gan Osmaņu dinastijas vīrieši, gan sievietes, aizstāja citus titulus, ar kuriem iepriekš bija pazīstami ievērojami imperatora ģimenes pārstāvji (īpaši „Hatuna” sievietēm un „Bejs” vīriešiem). Līdz ar to tituls „Māte Hatuna”( valdošā Osmaņu sultāna dzīvās mātes tituls pirms 16. gadsimta) pārvērtās par „Sultāne Māte”.

Rietumu tradīcijas Osmaņu valdnieku pazīst kā "sultānu", bet paši osmaņi, lai uzrunājot savu valdnieku, lietoja "padišahs" (imperators) vai "pavēlnieks". Imperatora oficiālo titulu veidoja "sultāns" kopā ar "hans" (piemēram, Sultāns Suleimans Hans). Oficiālā uzrunā sultāna bērniem arī bija tituls "sultāns" vai „sultāne”. Piemērs: Princis Sultāns Mehmeds un Sultāne Mihrimaha, Suleimana Lieliskā dēls un meita. Tāpat kā impēriskās princeses, arī dzīvā sultāna māte un galvenā valdošo sultānu favorīte nēsāja šo titulu, piemēram, Sultāne Hafsa, Suleimana māte un pirmā „Sultāne Māte”, un Sultāne Hirrema, Suleimana galvenā favorīte un pirmā „Haseki Sultāne”. Šī titula izmantošanas attīstība atspoguļoja varas maiņu impērijas sieviešu vidū, īpaši starp Sieviešu Sultanātu, tā kā galvenās favorītes stāvoklis 17. gadsimta laikā samazinājās, galvenā favorīte zaudēja titulu "sultāne", kuru aizstāja ar "Kadin" (kundze), nosaukums, kas saistīts ar agrāko "Hatuna". Turpmāk valdošā sultāna māte bija vienīgā persona, kurai nebija imperatora asiņu, un kurai bija tituls "sultāne".

Loma un pozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv uzskats, ka šis ir bijis Osmaņu impērijā otrs augstākais tituls pēc paša sultāna. Saskaņā ar islāma tradīcijām („mātes tiesības ir Dieva tiesības”), būdama valdošā sultāna māte, šī titula īpašniece varēja ievērojami ietekmēt impērijai svarīgu lēmumu pieņemšanu. Viņai bija liela vara galmā un savās istabās (vienmēr blakus dēla istabām) un valsts darbinieku vidū. Sultāne Mātei arī tradicionāli bija pieejami ievērojami ekonomiskie resursi, un viņa bieži finansēja nozīmīgus arhitektūras projektus. Jo īpaši 17. gadsimta periodā, kas pazīstams kā "Sieviešu Sultanāts", kad par sultāniem kļuva nekompetenti vai mazgadīgi dēli, viņu mātes ieņēma svarīgu lomu valsts dzīvē un tas šim titulam piešķīra jaunu svarīgumu.[1]

Visvarenākās un pazīstamākās no visām Sultānēm Mātēm Osmaņu impērijas vēsturē bija Sultāne Nurbana,  Sultāne Safije, Sultāne Kosema un Sultāne Turhana Hatidža.

Lielākā daļa harēma sieviešu, kuras bija verdzenes, nekad oficiāli nebija precējušās ar sultāniem. Neskatoties uz to, viņu bērni saskaņā ar islāma likumiem tika uzskatīti par pilnīgi likumīgiem, ja tēvs tos atzina. Tomēr ļoti reti harēma sievietes, kas kļuva par  Sultānēm Mātēm pēc dēla kāpšanas tronī, patiešām tika atbrīvotas no verdzības un apprecējās ar Osmaņu sultāniem. Šīs sultānes bija Sultāne Nurbana un Perestu kundze.

Sultānes Mātes titula nēsātājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarakstā ir „Sultānes Mātes” titula īpašnieces, nav iekļautas visas Osmaņu sultānu mātes. Lielākā daļa, kam bija Sultānes Mātes tituls, bija valdošo sultānu bioloģiskās mātes. Mātes, kas nomira pirms viņu dēlu kāpšanās tronī, nekad neuzņēma Sultānes Mātes titulu, piemēram, Sultāne Hirrema, Sultāne Muazzeza, Sultāne Mihrišaha u.c. Īpašos gadījumos valdošo sultānu vecmāmiņas un pamātes pārņēma „Sultānes Mātes” titulu, piemēram, Sultāne Kosema un Perestu kundze.

Vārds Termiņa sākums Termiņa beigas Nāve Sultāns
Sultāne Hafsa 1520. gada 30. decembris 1534. gada 19. marts Suleimans I (dēls)
Sultāne Nurbana 1574. gada 15. decembris 1583. gada 7. decembris Murads III (dēls)
Sultāne Safije 1595. gada 15. janvāris 1603. gada 22. decembris 1618. gada 10. novembris Mehmeds III (dēls)
Sultāne Handana 1603. gada 22. decembris 1605. gada 9. novembris Ahmeds I (dēls)
Sultāne Halime 1617. gada 22. novembris (pirmais termiņš)

1622. gada 19. maijs (otrais termiņš)

1618. gada 26. februālis(pirmais termiņš)

1623. gada 10. septembris(otrais termiņš)

1623. gads Mustafa I (dēls)
Sultāne Kosema 1623. gada 10. septembris 1651. gada 2. septembris Murads IV (dēls)

Ibrahims (dēls)

Mehmeds IV (mazdēls)

Sultāne Turhana Hatidža 1651. gada 2. decembris 1683. gada 4. augusts Mehmeds IV (dēls)
Sultāne Saliha Dilašuba 1687. gada 8. novembris 1689. gada 4. decembris Suleimans II (dēls)
Sultāne Emetullaha Rabia Gulnuša 1695. gada 6. februāris 1715. gada 6. novembris Mustafa II (dēls)

Ahmeds II (dēls)

Sultāne Saliha 1730. gada 20. septembris 1739. gada 21. septembris Mahmuds I (dēls)
Sultāne Šehsuvara 1754. gada 13. decembris 1756. gada aprīlis Osmans III (dēls)
Sultāne Mihrišaha 1789. gada 7. aprīlis 1805. gada 16. oktobris Selims III (dēls)
Sultāne Sinepervera 1807. gada 29. maijs 1808. gada 28.jīlijs 1828. gada 11. decembris Mustafa IV (dēls)
Sultāne Nakšidila 1808. gada 28. jūlijs 1817. gada 22. augusts Mahmuds II (dēls)
Sultāne Bezmialema 1839. gada 2. jūlijs 1853. gada 2. maijs Abdulmedžids I (dēls)
Sultāne Pertevnijala 1861. gada 25. jūnijs 1876. gada 30. maijs 1883. gada 5. februāris Abdulazizs I (dēls)
Ševkefzas kundze 1876. gada 30. maijs 1876. gada 31. augusts 1889. gada 17. septembris Murads V (dēls)
Perestu kundze 1876. gada 31. augusts 1904. gada 11. decembris Abdulhamids II (padēls)

Visu sultānu māšu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sultāne Māte Dēls Sultāns Dēla tēvs Sultāns Vārds pirms
pāriešanas islāmā
Tautība Titula īpašniece (termiņš)
Hajme Hatuna Osmans I Ertūruls Gazi Hajme turciete ?
Mala Hatuna Orhans I Osmans I Mala turciete ?
Nilufera Hatuna Murads I Orhans I Horofira grieķiete ?
Gulčičeka Hatuna Bajezids I Murads I ? grieķiete ?
Devlete Hatuna Mehmeds I Bajezids I Devlete turciete
Emine Hatuna Murads II Mehmeds I Veronika ? 1421-1449
Hima Hatuna Mehmeds II Murads II Huma turciete ?
Emine Gulbahara Hatuna I Bajezids II Mehmeds II Gulbahara turciete ?
Gulbahara Aiše Hatuna II Selims I Bajezids II Ajše turciete?
Sultāne Aiše Hafsa Suleimans I Selims I Ajše tatāriete 1520-1534
Sultāne Hirrema Selims II Suleimans I Roksalana poliete un ebrejiete
Sultāne Nurbana Murads III Selims II Reičela, Sesīlija vai Kāla ebrejiete 1574-1583
Sultāne Safije Mehmeds III Murads III Sofija albāniete 1595-1603
Sultāne Handana Ahmeds I Mehmeds III Helēna grieķiete 1603-1605
Sultāne Halime Mustafa I Mehmeds III Madianna abhāziete ?
Sultāne Mahfiruza Hatidža Osmans II Ahmeds I Evdoksija grieķiete 1618-1620
Sultāne Kosema Murads IV
Ibrahims I
Ahmeds I Anastasja serbiete 1623-1648
Sultāne Turhana Hatidže Mehmeds IV Ibrahims I Nadja krieviete 1648-1682
Sultāne Saliha Dilašuba Suleimans II Ibrahims I Katrina serbiete 1687-1689
Sultāne Hatidže Muazzezea Ahmeds II Ibrahims I Eva poliete un ebrejiete
Sultāne Emetullaha Rabia Gulnuša Mustafa II
Ahmeds III
Mehmeds IV Evemia venēciete 1695-1715
Sultāne Saliha Mahmuds I Mustafa II Aleksandra grieķiete 1730-1739
Sultāne Šehsuvara Osmans III Mustafa II Maria serbiete 1754-1756
Sultāne Mihrišaha Mustafa III Ahmeds III Žanete francūziete
Sultāne Rabia Sermi Abdulhamids I Ahmeds III Ida francūziete
Sultāne Mihrišaha Selims III Mustafa III Agnese dženoviete 1789-1805
Sultāne Sinepervera Mustafa IV Abdulhamids I Sonja bulgāriete 1807-1808
Sultāne Nakšidila Mahmuds II Abdulhamids I Aimē Dubuka de Riveri francūziete 1808-1817
Sultāne Bezmialeme Abdulmedžids I Mahmuds II Suzi krieviete un ebrejiete 1839-1853
Sultāne Pertevnijala Abdulazizs Mahmuds II Besime rumāniete 1853-1876
Ševkefzas kundze Murads V Abdulmedžids I Vilma francūziete 1876-1876
Tirimužganas kundze Abdulhamids II Abdulmedžids I Virdžīna čerkesiete
Perestu kundze Abdulhamids II Abdulmedžids I ? ? 1876-1904
Guldžemala kundze Mehmeds V Abdulmedžids I Sofi albāniete
Gulustu kundze Mehmeds VI Abdulmedžids I Henriete čerkesiete
Osmaņu impērijas
valsts iekārta
Osmaņu nams (sultāns)
Lielvezīrs (1320—1922)
Divāns (1586—1908)
Impērijas valdība (1908—1920)
Skatīt arī: Administratīvais iedalījumsMilletsLielā porta

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Peirce, Leslie P., The Imperial Harem: Women and Sovereignty in the Ottoman Empire, Oxford University Press, 1993, ISBN 0-19-508677-5 (paperback)