Superstrāts
Superstrāts ir jēdziens, ko lieto valodniecībā, lai apzīmētu ienācēju vai dominējošās grupas valodas ietekmi uz vietējo valodu, kura saglabājas kā galvenā saziņas valoda. Atšķirībā no substrāta, superstrāta valoda parasti izzūd vai tiek asimilēta, taču tās elementi paliek vietējā valodā.
Superstrāts veidojas situācijās, kad politiski, militāri vai sociāli dominējoša grupa pārvalda teritoriju, bet ar laiku pāriet uz vietējo valodu. Šajā procesā ienācēju valoda atstāj ietekmi uz vietējās valodas struktūru un vārdu krājumu.
Superstrāta ietekme var izpausties:
- leksikā (aizguvumi, īpaši pārvaldes, militārajā un sociālajā jomā);
- fonētikā (izrunas īpatnības);
- morfoloģijā un sintaksē;
- personvārdos un vietvārdos.
Raksturīgs piemērs ir ģermāņu valodu superstrāts romāņu valodās pēc Romas impērijas sabrukuma. Piemēram, franku superstrāta ietekme ir sastopama franču valodā, īpaši vārdu krājumā un fonētikā. Līdzīgi normāņu (skandināvu izcelsmes) superstrāts ietekmēja angļu valodu.
Pretēji superstrātam valodniecībā izšķir arī substrātu, kad izzūdoša vietējā valoda ietekmē ienācēju valodu, un adstrātu, kas raksturo savstarpēju ietekmi starp līdzvērtīgām valodām.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
|