Pāriet uz saturu

Suverēnā vara

Vikipēdijas lapa
Suverēnā vara
Priekšsēdētājs Jūlija Stepaņenko
Dibināta 2022. gada 4. jūlijs (kā Suverēnā vara)
Pirms Likums.Atbildība.Kārtība
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2026) 790▲[1]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija Labējā
Eiropas filiāles Eiropas Kristiešu politiskā partija (līdz 2025. gada 5. septembrim)
Daļa no Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
Oficiālās krāsas      Purpurkrāsa
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
8 / 60
Vadītās pašvaldības
0 / 42
Mājaslapa
suverenavara.lv

"Suverēnā vara" ir politiskā partija Latvijā, ko 2005. gadā ar nosaukumu "Savienība Latgales Sirds" (vēlāk "Likums.Atbildība.Kārtība") izveidoja bijušais Saeimas deputāts Ernests Jurkāns. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir Jūlija Stepaņenko. Partija ir konservatīva[2][3] ar populisma stilu un pārstāv Latvijas krievu kopienas intereses. Savā mājaslapā tā vēsta, ka iestājas par ģimenes vērtībām, par tautas varu pieņemt lēmumus, par cilvēka tiesībām, kā arī par saliedētu sabiedrību.[4]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds", bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".[5][6][7] 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva Vjačeslavs Stepaņenko, tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022. gada marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un Ļubova Švecova[8][9] tika izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā", ko saistīja ar Aināra Šlesera biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet tad strauji pagriezās pretējā virzienā.

Saeimas deputātes J. Stepaņenko un Ļubova Švecova[8][9] iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju,[10] 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara".

13. Saeimas darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī Ainārs Vilciņš, kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".[11]

Partija piedalījās 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.[12][13][14][15] Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.[16]

2025. gada 5. septembrī izstājās no Eiropas Kristiešu politiskās partijas.[17]

NRA autors Bens Latkovskis 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.[18]

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Suverēnā vara" vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "Latvija pirmajā vietā" vēlētāji. 60 % “Suverēnās varas” vēlētāju pauda uzskatu, ka par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā galvenokārt atbildīga ir Ukraina vai Rietumi (ASV, NATO, ES).[19]

Vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2,62
0 / 9

Saeimas vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 3,24
0 / 100

Pašvaldību vēlēšanas

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2025. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas 12,13
8 / 60
Kopīgs saraksts ar Apvienība Jaunlatvieši

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-31. Skatīts: 2024-03-16.
  2. ↑ «Список №5. Suverēnā vara — визитная карточка». rus.lsm.lv (krievu). Skatīts: 2022-10-15.
  3. ↑ «Partijas «Suverēnā vara» EP vēlēšanu saraksta līdere: Mūsu vēlētājs ir viskonservatīvākais». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-29.
  4. ↑ «Suverēna Vara – politiskā partija – Partijas Suverēnā vara majaslapa. Sabiedriska diskusiju platforma». web.archive.org. 2023-12-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-12-11. Skatīts: 2024-05-12.
  5. ↑ «Швецова и Степаненко перешли в новую партию». Политика (krievu). 2022-07-05. Skatīts: 2022-08-14.
  6. ↑ «SUVERĒNĀ VARA». www.firmas.lv (krievu). Skatīts: 2022-08-14.
  7. ↑ Lursoft. «Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas "Suverēnā vara" valdes locekli». www.klientuportfelis.lv (latviešu), 2022-07-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-12-14. Skatīts: 2022-08-14.
  8. 1 2 «Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-14.
  9. 1 2 «Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību». Puaro.lv (lv-LV). 2022-07-05. Skatīts: 2022-08-14.
  10. ↑ «Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-14.
  11. ↑ «Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-08-14.
  12. ↑ «14. Saeimas Vēlēšanas».
  13. ↑ «Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-14.[novecojusi saite]
  14. ↑ «Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-14.
  15. ↑ «Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-14.
  16. ↑ «Valsts budžeta finansējums | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs». www.knab.gov.lv (latviešu). 2026-01-15. Skatīts: 2026-04-01.
  17. ↑ «Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri». 2025-09-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-02-09. Skatīts: 2026-05-03.
  18. ↑ Bens Latkovskis. «Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija». NRA, 2026-02-10. Skatīts: 2026-04-01.
  19. ↑ Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija lsm.lv 01.06.2026

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]