Suverenitāšu parāde

Animēta karte, kas hronoloģiskā secībā parāda PSRS satelītvalstu un Padomju Sociālistisko Republiku neatkarības atjaunošanu vai pasludināšanu

Suverenitāšu parāde (krievu: Пара́д суверените́тов) bija Padomju Sociālistisko Republiku un republiku autonomo vienību (autonomo republiku, autonomo apgabalu un autonomo rajonu) suverenitātes pasludināšana, kas sākās 1988. gadā. Suverenitātes deklarācijās tika paziņots, ka padomju republiku iestādes savā teritorijā ir prioritāras attiecībā pret centrālo valdību, kas noveda pie likumu kara starp republikām un centru Kremlī. Šis process notika pēc tam, kad Padomju Savienības Komunistiskā partija mazināja savu varu Mihaila Gorbačova īstenotās pārkārtošanās un demokratizācijas politikas dēļ. Neraugoties uz Gorbačova centieniem saglabāt savienību ar jaunu līgumu suverēnu valstu savienības formā, daudzas sastāvā esošās valstis drīz vien pasludināja pilnīgu neatkarību. Šis process noveda pie daļēja Padomju Savienības sabrukuma.

Arī suverenitāšu parādē dažas autonomās republikas savienības republiku sastāvā pieņēma suverenitātes deklarācijas, kurās noteica savu iekšzemes tiesību aktu prioritāti, un vairāki autonomi reģioni paaugstināja savu statusu par autonomām republikām.

PSRS sabrukums

Padomju Sociālistisko Republiku separātismam saasinoties, PSKP Centrālā komiteja sāka runāt par jaunu pieeju esošā stāvokļa saglabāšanai. Gorbačovs pārtrauca komercializāciju un ierosināja PSRS Konstitūcijas grozījumus. Šim nolūkam tika izstrādāts Jaunais savienības līgums, kas republikām deva lielāku kontroli pār savām lietām, mēģinot tās saglabāt savienības sastāvā, tomēr šis priekšlikums nāca par vēlu un nespēja pārtraukt savienības republiku atdalīšanos.

Radušos varas vakuumu aizpildīja Boriss Jeļcins, kurš mēģināja iegūt Krievijas PFSR autonomo republiku atbalstu pret Gorbačovu. Kremlis un Gorbačovs reaģēja, nosodot Jeļcinu un viņa izteikumus.

Pret centrālo valdību vērsto noskaņojumu vēl vairāk saasināja Augusta pučs, kurā Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja mēģināja gāzt Gorbačovu no varas. Pučs neizdevās, bet destabilizācija vēl vairāk samazināja Gorbačova varu. Padomju Sociālistiskās Republikas sāka pasludināt neatkarību, un Centrālajai komitejai nācās atzīt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību. Pārējās 12 republikas kļuva neatkarīgas pēc Belovežas līguma parakstīšanas starp Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, ar kuru tika pasludināts Padomju Savienības gals.