Svārstīgums

Svārstīgums^[1] jeb volatilitāte^[2] (angļu: volatility, vācu: Volatilität), ko apzīmē ar simbolu σ, ir statistisks finanšu rādītājs, kas atspoguļo cenas svārstības noteiktā laika periodā. Jo lielāka volatilitāte, jo straujāk un neprognozējamāk cena svārstās, un otrādi – zema volatilitāte nozīmē stabilāku cenu kustību.

Volatilitāte tiek plaši izmantota riska vadībā, finanšu modelēšanā un ieguldījumu stratēģiju izstrādē.

Svārstīguma veidi

Vēsturiskais svārstīgums – aprēķināts, pamatojoties uz pagātnes cenu izmaiņām.
Implikētais svārstīgums – prognozēts, pamatojoties uz opciju tirgus cenām un dalībnieku gaidām attiecībā uz nākotnes cenu kustību.
Realizētais svārstīgums – faktiskais cenas svārstību līmenis noteiktā periodā.

Aprēķins

Parasti volatilitāti aprēķina kā standartnovirzi no vēsturiskajiem cenas datiem:

$\sigma ={\sqrt {{\frac {1}{N}}\sum _{i=1}^{N}(R_{i}-{\bar {R}})^{2}}}$

kur:

Ri – i-tā perioda atdeve,
Rˉ – vidējā atdeve,
N – periodu skaits.

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - volatility». termini.gov.lv.
↑ Āris Dreimanis. «Ienesīgākie akciju fondi Baltijas Fondu centrā». Birža Nasdaq Rīga, 2007. gada 23. novembrī.^{[novecojusi saite]}

Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - volatility». termini.gov.lv.

[2] Āris Dreimanis. «Ienesīgākie akciju fondi Baltijas Fondu centrā». Birža Nasdaq Rīga, 2007. gada 23. novembrī.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]