Svētā Danila klosteris

Svētā Danila klosteris (krievu: Свято-Данилов монастырь) ir Krievu pareizticīgās baznīcas vīriešu klosteris Maskavā, Krievijā. Tas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem Maskavas klosteriem.

Klosteri 13. gadsimta beigās dibināja Maskavas kņazs Daniils Aleksandrovičs, Aleksandra Ņevska dēls. Klosteris nosaukts par godu viņa debesu aizbildnim — svētajam Danielam Stilītam. Mūsdienās Svētā Danila klosteris ir viens no nozīmīgākajiem Krievu pareizticīgās baznīcas centriem, un tajā atrodas Maskavas patriarha un Svētās sinodes rezidence.

Vēsture

Svētā Danila klosteris tika dibināts ap 1282. gadu Maskavas dienvidu nomalē. Tā dibinātājs bija kņazs Daniils Aleksandrovičs, pirmais Maskavas kņazs un viens no Maskavas kņazistes politiskās nozīmes sākotnējiem veidotājiem.

Pēc Daniila Aleksandroviča nāves 1303. gadā viņš tika apglabāts klostera teritorijā. Vēlāk klosteris kļuva par vietu, kas saistīta ar Maskavas valdnieku dinastijas agrīno vēsturi un Maskavas politiskās lomas pieaugumu.

14. gadsimtā klostera brālība tika pārcelta uz Maskavas Kremļa tuvumu, kur izveidojās Spasa klosteris. Sākotnējais Danila klosteris kādu laiku zaudēja nozīmi, taču tā vieta saglabāja sakrālu un vēsturisku nozīmi.

16. gadsimtā, Ivana IV Bargā laikā, klosteris tika atjaunots. Tika izbūvētas jaunas baznīcas, mūri un saimnieciskās ēkas. No šī laika Svētā Danila klosteris atkal kļuva par nozīmīgu Maskavas pareizticīgo klosteri.

17. gadsimtā klosteris vairākkārt tika pārbūvēts un paplašināts. Tā teritorijā tika celtas jaunas baznīcas, dzīvojamās ēkas un aizsardzības būves. Klosteris atradās pie svarīgiem ceļiem uz Maskavu un kalpoja arī kā viens no pilsētas dienvidu pieejas reliģiskajiem centriem.

18. un 19. gadsimtā Svētā Danila klosteris saglabāja nozīmi kā garīgs un izglītības centrs. Tā kapsētā tika apglabāti vairāki ievērojami garīdznieki, sabiedriskie darbinieki, rakstnieki un zinātnieki.

Pēc Oktobra revolūcijas klosteris nonāca padomju varas spiediena apstākļos. 1930. gadā tas tika slēgts, bet daļa mūku un garīdznieku tika represēti. Klostera ēkas tika izmantotas dažādām laicīgām vajadzībām, tostarp kā bērnu kolonija un administratīvas telpas.

Padomju laikā daļa klostera ēku tika bojāta vai pārbūvēta, bet klostera kapsēta tika likvidēta. Vairāku ievērojamu personu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas citās Maskavas kapsētās.

1983. gadā Svētā Danila klosteris tika nodots atpakaļ Krievu pareizticīgajai baznīcai. Tas bija viens no pirmajiem lielajiem klosteriem Maskavā, ko padomju vara atdeva baznīcai pirms PSRS sabrukuma. Pēc tam sākās plaši restaurācijas darbi.

1988. gadā, atzīmējot Krievzemes kristīšanas tūkstošgadi, klosteris kļuva par vienu no galvenajām svinību vietām. Tā atjaunošana simbolizēja Krievu pareizticīgās baznīcas stāvokļa uzlabošanos vēlīnā padomju periodā.

Mūsdienās Svētā Danila klosteris ir Maskavas patriarha un Krievu pareizticīgās baznīcas Svētās sinodes rezidence. Tajā darbojas baznīcas administratīvās iestādes, notiek dievkalpojumi, sanāksmes un nozīmīgi pareizticīgās baznīcas pasākumi.

Arhitektūra

Klostera ansamblī ietilpst vairākas baznīcas, dzīvojamās ēkas, mūri un vārti. Viens no galvenajiem dievnamiem ir Svēto Tēvu septiņu Vispasaules koncilu baznīca, kā arī Trīsvienības katedrāle.

Klostera arhitektūra apvieno dažādu laikmetu Maskavas pareizticīgās celtniecības tradīcijas. Daļa ēku ir atjaunota vai rekonstruēta pēc klostera nodošanas baznīcai 20. gadsimta beigās.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētā Danila klosteris.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)