Svētais Dimitrijs no Rostovas
| Svētais Dimitrijs no Rostovas | |
|---|---|
.jpg) | |
| Данила Саввич Туптало | |
| Dzimis |
1651. gada 21. decembrī Makarivas ciems, Kijivas pulks, Hetmanāts |
| Miris |
1709. gada 8. novembrī Rostova, Krievijas cariste |
| Godā | Pareizticība |
| Kanonizācija | 1757. gada 22. aprīlī |
| Piemiņas diena | 21. septembrī (1. oktobrī) |
Svētais Dimitrijs no Rostovas (dažreiz pieminēts kā Dmitrijs no Rostovas, ukraiņu: Димитрій (Туптало)) bija ievērojams ukraiņu un krievu baznīcas darbinieks, Krievijas Pareizticīgās baznīcas bīskaps, Rostovas un Jaroslavļas metropolīts, garīgais rakstnieks, agiogrāfs, sprediķotājs un pedagogs. Dibināja Rostovas gramatisko skolu, kurā līdzās ar baznīcslāvu valodu un dievkalpojumu grāmatām tika studētas arī senās valodas (latīņu un sengrieķu) un filozofija. Viens no pirmajiem baroka pārstāvjiem literatūrā ukraiņu un krievu literatūrā.
Savā dzīvē ir uzrakstījis daudz teoloģisku darbu, tai skaitā "Svēto dzīvesstāstus" 20 sējumos, kurā apkopoja svēto ļaužu dzīvesstāstus katrai gada dienai. Savus darbus rakstīja ļoti labā baznīcslāvu valodā. Lugu un pirmās Krievijā uzrakstītās operas "Ziemassvētku drāma" autors.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1651. gada 11. (21.) decembrī Kijivas pulka Makarivas ciemā Kijivas pulka simtnieka Savvas Tuptalo ģimenē. Mācījās Kijivas brāļu kolēģijā, kas vēlāk kļuva par Kijivas Mohilas akadēmiju. 1668. gadā kļuva par mūku Kijivas Svētā Kirila klosterī, kur nodzīvoja septiņus gadus. 1669. gada pavasarī tika iesvētīts par hierodiakonu, bet 1675. gada jūnijā par svētmūku un tika aizsūtīts uz Čerņihivu kā sprediķotājs. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1677. gadam un kļuva slavens ar daudziem sprediķiem. Svētais Dimitrijs vairākus gadus ceļoja pa Ukrainas klosteriem, gadu nodzīvoja Sluckas Kristus Apskaidrošanas klosterī, kur bija brāļu sprediķotājs. Visu šo gadu gaitā rakstīja savu "Diāriju" (piezīmes poļu valodā). Šajās piezīmēs viņš aprakstīja notikumus Ukrainā, Polijā un Maskavijā. Pēc atgriešanās Ukrainā dzīvoja Krupecas Nikolaja klosterī (1679—1681 gadi). 1681. gada martā tika iecelts par igumenu un aizsūtīts uz Maksakova Kristus Apskaidrošanas klosteri. Vēlāk bija Baturinas Nikolaja klosterī. 1683. gada 26. oktobrī (5. novembrī) nolika igumena amatu un pēc aicinājuma pārcēlās uz Kijivu. No 1684. gada 23. aprīļa (3. maija) apmetās uz dzīvi Kijivas Pečeru klosterī, kurā sāka rakstīt svēto dzīvesstāstus. 1686. gadā Кijivas metropolija pārgāja no pakļaušanās Konstantinopoles patriarhātam Maskavas patriarhāta sastāvā.
Pēc patriarha Adriāna aicinājuma atbalstu Dimitrijam, kas tobeīd strādāja pie trešās "Svēto dzīvesstāstu" grāmatas, sniedza arhibīskaps Jānis (Maksimovičs). 1697. gadā viņš iecēla Dimitriju par arhimandrītu un par Jeļeckas Dievmātes Aizmigšanas klostera priekšnieku, bet 1699. gadā pārcēla par Novhorodas-Siverskas Kristus Apskaidrošanas klostera priekšnieku.
Krievijas cars Pēteris I 1700. gada 18. jūnijā sūtīja pavēli Kijivas metropolītam Varlaāmam (Jasinskim), kurā prasīja atsūtīt uz Maskavu kandidātus no arhimandrītiem un igumeniem Sibīrijas bīskapa katedrai. Ar tādu pašu lūgumu pie metropolīta Varlaāma vērsās patriarhs Adriāns. Ar 1700. gada 27. decembra pavēli Pēteris I nosauca divas kandidātus Sibīrijas bīskapa amatam un kā vienu no tiem Dimitriju (Tuptalo).
1701. gada 10. februārī arhimandrīts Dimitrijs pārcēlās uz Maskavu kā kandidāts uz Toboļskas eparhijas katedru, 8. martā viņš teica apsveikuma runu Pēterim I, 23. martā Dimitrijs tika iesvētīts par bīskapu un Toboļskas un visas Sibīrijas metropolītu. Pēc iecelšanas gandrīz gadu dzīvoja Maskavas Čudovas klosterī. Saistībā ar slimību 1702. gada 4. janvārī ar cara pavēli tika iecelts par Rostovas metropolītu. Atbraucis uz savu eparhiju, pēc aizlūguma Rostovas Jēkaba klostera Ieņemšanas katedrālē norādīja tur savu apbedīšanas vietu, sacīdams: "Šeit mana istaba, šeit apmetīšos uz mūžu mūžiem."
Savas kalpošanas Rostovas katedrā laikā Dimitrijs rūpējās par sabiedrības tikumību un izglītību, cīnījās ar analfabētismu un alkoholismu, vecticībnieku shizmu un katolicisma ietekmi. Dibināja slāvu-grieķu semināru, kurā studēja grieķu un latīņu valodas.
Piemiņas iemūžināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1760. gadā par godu svētītājam tika nosaukts tikko uzbūvētais Svētā Rostovas Dimitrija cietoksnis, kas laika gaitā attīstījās un izveidoja Rostovas pie Donas pilsētu.
1999. gadā Rostovā pie Donas pie Vissvētākās Dievmātes Piedzimšanas katedrāles (Rostovas un Novočerkaskas eparhijas katedrāles) tika uzstādīts piemineklis Svētajam Dimitrijam.