Svētais
Patriks |
|---|
 |
| Personiskā informācija |
|---|
| Dzimis |
tradicionāli ap 385. gadu |
|---|
| Miris |
tradicionāli ap 461. gadu |
|---|
| Statuss |
|---|
| Piemiņas diena |
17. marts (Svētā Patrika diena) |
|---|
Svētais Patriks (latīņu: Patricius; dzīvojis ap 4.–5. gadsimta miju, tradicionāli no 385. līdz 461. gadam) ir agrīnās kristietības misionārs un bīskaps, kuru tradīcija uzskata par galveno kristietības izplatītāju Īrijā un tās aizbildni. Viņa darbība norisinājās 5. gadsimtā, laikā, kad Britu salās pēc Romas impērijas varas mazināšanās veidojās jaunas politiskās un reliģiskās struktūras, un kristietība izplatījās ārpus bijušo romiešu provinču robežām. Drošākā informācija par Patrika dzīvi balstās nelielā avotu kopumā, galvenokārt viņam pašam piedēvētajos tekstos Confessio un “Vēstule Korotikam”. Tajos aprakstīts, ka jaunībā viņš Britānijā ticis nolaupīts un aizvests verdzībā uz Īriju, vēlāk izbēdzis un, pēc garīgas sagatavošanās, atgriezies kā misionārs. Viņa darbība bija vērsta uz kristīgās ticības organizētu nostiprināšanu, kopienu kristīšanu un baznīcas struktūru veidošanu. Lai gan kristietība Īrijā, iespējams, pastāvēja jau pirms viņa, Patriks kļuva par centrālu un simbolisku figūru šī procesa institucionalizācijā, tradīcijā saistītu arī ar Armagas nozīmi kā baznīcas centru.
Jau agrīnajos viduslaikos izveidojās plašs Svētā Patrika kults, ko vēlāk bagātināja hagiogrāfiskās tradīcijas. Viņa piemiņas diena — 17. marts — tiek svinēta kā Svētā Patrika diena, kas apvieno reliģisku piemiņu ar Īrijas kultūras un nacionālās identitātes simboliku. Patrika tēls, bieži saistīts ar trīslapu āboliņu kā Trīsvienības skaidrojuma simbolu, ir kļuvis par nozīmīgu Īrijas vēsturiskās pašapziņas un diasporas kultūras elementu.
_-_stained_glass,_Saint_Patrick_-_detail.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Patriks.
