Svītrainais ķauķis
| Svītrainais ķauķis Sylvia nisoria (Bechstein, 1792) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
| Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
| Suga | Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) |
 Svītrainais ķauķis Vikikrātuvē | |
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.[1] Svītrainajam ķauķim ir divas pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Svītrainais ķauķis ligzdo Palearktikas cetrālajā daļā, no Vācijas rietumos līdz Altaja kalniem un Mongolijas rietumdaļai austrumos. Ziemeļos areāls sasniedz Zviedriju un Somiju, bet tikai šo valstu dienviddaļas. Ārpus Eiropas ligzdo arī Turcijas ziemeļdaļā, Aizkaukāzā, Irānā un vietām Centrālāzijas kalnu rajonos Tjanšanā un Pamirā. Ziemo diezgan norobežotā Austrumāfrikas teritorijā (Sudānā, Kenijā, Ugandā, Tanzānijā, Čadā).[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainais ķauķis Latvijā sastopams visā teritorijā, bet daudz mazākā skaitā kā pārējās ķauķu ģints sugas.[3] Kopš 2000. gada iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[4] Latvijā ligzdo nominālpasuga Sylvia nisoria nisoria.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(Barred_Warbler)_-_(first_calendar_year),_Meijendel,_the_Netherlands_-_2.jpg)
Svītrainais ķauķis ir lielākais un masīvākais visā ķauķu ģintī. Ķermeņa garums ir apmēram 15—17 cm, spārnu plētums 23—27 cm, svars 21—36 g.[5][6][7]
Tam ir salīdzinoši liela galva ar spēcīgu knābi, lielas pēdas un gara aste. Apspalvojums mugurpusē pelēks un krēmbalts vai gaiši brūns pavēderē. Tas ir ar tumšāk pelēkbrunu šķērssvītriņu raibumojumu, kas pavēderē ir kontrastaināks, košāks un labāk saskatāms. Abi dzimumi līdzīgi, bet mātīte kopumā ir brūnganāka, kā arī mātītei svītriņu raibumojums pelēcīgāks, gaišāks, mazāk izteiksmīgs kā tēviņam. Pieaugušiem putniem acis dzeltenas, jaunajiem pelēkas.[6][8]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(8079433604).jpg)
Uzturas galvenokārt lapu un jauktu koku mežos, bet sastopams arī mežmalās un upmalās, biezos, ērkšķainos krūmos, pļavā ar garu zāli un vientuļiem kokiem, parkos un dārzos.[1][9] Sastopams līdz 2600 m virs jūras līmeņa, izvairoties no pārāk sausiem vai mitriem biotopiem.[6][9] Pirms rudens migrācijas uzkrāj tauku rezerves, kas kalpo kā enerģijas avots lidojuma laikā.[8] Svītrainie ķauķi migrācijas lidojumu veic pa vienam.[9]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainais ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem, tos meklējot krūmos un koku lapotnēs un uzknābājot tos no zariem un lapām. Barojas arī atklātās vietās uz zemes vai ķer kukaiņus lidojumā.[8] Rudenī barojas arī ar augļiem un ogām.[1][6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ligzdošanas sezona ir no maija līdz jūlijam.[1] Sezonā viens perējums. Svītrainajiem ķauķiem, salīdzinot ar cietiem ķauķiem, riesta ieradumi ir ļoti neparasti. Tie var izveidot gan monogāmas, gan poligāmas attiecības. Pirmie ligzdošanas areālā ierodas tēviņi un nodibina savu teritoriju, 50—100 m attālumā viens no otra.[7][8][9] Mātīti tēviņš aicina, dziedot, lidojumā skaļi sitot spārnus un būvējot vaļīgu ligzdas platformu. Tās kvalitāte liecina par tēviņa veselību. Pēc tam, kad ir izveidojies pāris, mātīte izmanto platformā sakrautos materiālus, lai kādā ērkšķu krūmā vai kadiķī novītu īsto ligzdu, kurai ir kausveida forma.[8] Tā atrodas 30—200 cm augustumā no zemes.[1]
Dējumā ir 3—6 olas. Tēviņš var mātīti pamest, lai ieņemtu citu ligzdošanas teritoriju, pēc tam aicinot citu mātīti. Tomēr ir tēviņi, kas paliek kopā ar pirmo mātīti, veidojot monogāmas attiecības. Šādā gadījumā abi vecāki perē un audzina mazuļus. Inkubācijas periods ilgst 12—13 dienas. Jaunie putni izlido 11—12 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot papildu trīs nedēļas. Ja tēviņam ir vairākas mātītes, tad mātīte viena perē un izbaro mazuļus. Dzimumbriedumu svītrainie ķauķi sasniedz apmēram gada vecumā, lai gan lielākā daļa jauno putnu pirmo reizi ligzdo trīs gadu vecumā.[8]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainajam ķauķim ir 2 pasugas:[2]
- Sylvia nisoria nisoria — nominālpasuga, ligzdo no Centrāleiropas līdz Urālu kalniem un Irānai;
- Sylvia nisoria merzbacheri — ligzdo no Kazahstānas ziemeļiem un Irānas ziemeļaustrumiem līdz Sibīrijas dienvidrietumiem un Mongolijai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Sylvia nisoria
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Svītrainais ķauķis Sylvia nisoria». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 14. oktobrī.
- ↑ Dziedava: Aizsargājamie dzīvnieki. Svītrainais ķauķis
- ↑ Svensson, L., Mullarney, K. & Zetterström, D. (2009). Collins Bird Guide, second edition. HarperCollins, London ISBN 978-0-00-726726-2.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Avibirds: Barred Warbler[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Barred Warbler (Sylvia nisoria)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 «ARKive: Barred warbler (Sylvia nisoria)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. septembrī. Skatīts: 2017. gada 16. oktobrī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 «Barred Warbler. Ястребиная славка | Қаршығарең сандуғаш». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 16. oktobrī.