Svante Gustavs Dīcs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Svante Gustavs Dīcs
Svante Gustav Dietz
Personīgā informācija
Dzimis 1670. gada 20. februārī
Rauna
Miris 1723. gada 6. martā (53 gadi)
Smiltene
Nodarbošanās Garīdznieks, tulkotājs

Svante Gustavs Dīcs (vācu: Svante Gustav Dietz; dzimis 1670. gada 20. februārī, miris 1723. gada 6. martā) bija vācu tautības garīdznieks, garīgais dzejnieks, latviešu garīgās dzejas autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis mācītāja Georga Tomasa Dīca ģimenē. Izglītību ieguvis zviedru dibinātajā licejā Rīgā, kur apguva arī zviedru valodu,[1] Leipcigas universitātē, kur studējis teoloģiju, 1692. gadā studējis Jēnā.[2]

1693. gadā Dīcs kļuva par adjunktu Smiltenē (1699. gadā kļuva par patstāvīgu mācītāju), mācītājs bijis arī Palsmanē.[2] Ziemeļu kara laikā aizbēdzis uz Rīgu.[2] Pēc kara atkal bijis mācītājs Smiltenē.[2] No 1713. līdz 1723. gadam — Cēsu apriņķa otrā iecirkņa prāvests.[2]

Gan rakstījis, gan tulkojis garīgo dzeju, daļa no viņa aptuveni 200 dziesmām (blakus Kristofora Fīrekera un Bernharda Vilhelma Bīnemaņa darbiem) bijusi gan Kurzemes, gan Vidzemes latviešu dziesmugrāmatu pamatā.[2] Vidzemes luterāņiem paredzētās dziesmugrāmatas "Latviska dziesmu grāmata.." (1723) rediģētājs.[2]

Iztulkojis latviešu valodā zviedru baznīcas luterāņu agendu "Rokas grāmata.." (1708).[2] Sarakstījis "Smiltenes baznīcas grāmatu", kas ir kultūrvēsturiski nozīmīgs darbs, pārstrādājis Ernsta Glika tulkoto Vidzemē ieviesto Mārtiņa Lutera katehisma 5. izdevumu "Svētā bērnu mācība.." (1732).[2]

Miris Smiltenē, apbedīts Smiltenes kapos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dīcs Svante Gustavs». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 28. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 144.—145. lpp. ISBN 9984-698-48-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)