Svelgats

Vikipēdijas lapa
Svelgats
Žvelgaitis
Lietuvas kunigaitis
Amatā
 — 1205. gads
Priekštecis ?
Pēctecis Daugerūts

Dzimšanas dati ?
Miršanas dati 1205. gads
1205. gada Ropažu kauja
(Karogs: Latvija Latvija)
Reliģija Baltu reliģija

Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis. Pirmais no Lietavas zemes vadoņiem, kura vārds pieminēts rakstu avotos - Indriķa hronikā. Iespējams, kunigaitis, vai karavadonis kāda cita leišu kunigaiša pakļautībā.

1205. gada ziemas beigās Svelgats, kas raksturots kā "bagāts un ļoti varens kungs" ar apmēram 2000 jātniekiem gar Rīgu devās sirojumā uz igauņu zemēm. Pa ceļam, viņi jau bija sirojuši zemgaļu zemēs. Svelgats ar pavadoņiem tiek sagaidīts pie Rīgas, un sveikts ar miestiņa kausu. Svelgats saviem pavadoņiem min, ka pēc veiksmīga sirojuma igauņu zemēs, mājupceļā Rīga būtu jānoposta.[1]

Neilgi pēc tam, zemgaļu Tērvetes zemes vadonis Viestards ierodas Rīgā un piedāvā rīdziniekiem noslēgt militāru savienību pret leišiem, kas apdraud gan Rīgu, gan Viestarda zemes. Pēc Rīgas piekrišanas, Viestards Ikšķiles pils apkārtnē sapulcina karaspēku, kam pievienojas zobenbrāļi un Ikšķiles pārvaldnieka Meiendorfas Konrāda kareivji.

Pēc veiksmīga karagājiena, Svelgata karaspēks ar igauņu zemēs salaupīto, ieradās Turaidā pie lībiešu vadoņa Kaupo uz atpūtu. Par to uzzināja Viestarda izlūki, kas ziņoja, ka Svelgata karaspēks no Turaidas tālāk dodas uz Ropažiem un Ikšķili.

Kauja pie Ropažiem notiek dziļā sniegā. Apvienotais zemgaļu un krustnešu karaspēks Viestarda vadībā smagi sakauj leišus, nogalinot vismaz 1200 karotājus. Kaujā ievainotais Svelgatis sēž ragavās, kur viņu atrod un ar šķēpu nodur Rīgas bīskapa kareivis Teodors Šillings. Svelgatim nogriež galvu, un iemet ragavās, kas pilnas ar nogalināto leišu galvām. Kristiešu un zemgaļu kareivji arī nogalina daļu no leišu sagūstītajiem igauņiem, kā arī sagrābj un savā starpā sadala leišu karalaupījumu.[1]

Uzzinot par savu vīru nāvi, Lietuvā esot pakārušās vismaz 50 sievietes, lai, atbilstoši baltu ticējumiem, pievienotos saviem vīriem aizsaulē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(angliskais kopsavilkums grāmatai: Tomas Baranauskas. Lietuvos valstybės ištakos. Vilnius, "Vaga", 2000, 317 p., ISBN 5-415-01495-0)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nezināms
Lietuvas kunigaitis
līdz 1205. gadam
Pēctecis:
Daugerūts