Svens Nīkvists
| Svens Nīkvists Sven Nykvist | |
|---|---|
| Dzimis |
1922. gada 3. decembrī |
| Miris |
2006. gada 20. septembrī (83 gadu vecumā) |
| Nodarbošanās | kinooperators, režisors |
| Darbības gadi | 1942—2001 |
|
Apbalvojumi
| |
Svens Nīkvists (zviedru: Sven Nykvist; dzimis 1922. gada 3. decembrī, miris 2006. gada 20. septembrī) bija zviedru kinooperators un kinorežisors. Vislabāk pazīstams kā vairāku Ingmara Bergmana filmu operators.
Saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākais operatora darbs" par Bergmana filmām "Kliedzieni un čuksti" (Viskningar Och Rop, 1972) un "Fanija un Aleksandrs" (1983). Trešo reizi balvai nominēts par filmu "Nepanesamais esības vieglums" (The Unbearable Lightness of Being, 1988).
Kopumā bijis operators 22 Bergmana filmām. Sadarbojies arī ar tādiem režisoriem kā Alfu Šēbergu (Domaren, 1960), Ričardu Flaišeru (The Last Run, 1971), Luiju Malu (Black Moon, 1975; Pretty Baby, 1978), Romanu Polaņski ("Īrnieks", 1976), Bobu Rafelsonu ("Pastnieks vienmēr zvana divreiz" (The Postman Always Rings Twice, 1981)), Normanu Džuisonu (Agnes of God, 1985), Andreju Tarkovski ("Upurēšana", 1986), Vudiju Allenu ("Cita sieviete" (Another Woman, 1988), "Noziegumi un likumpārkāpumi" (1989), "Slavenība" (1998)), Ričardu Atenboro ("Čaplins", 1992), Noru Efronu ("Bezmiegs Sietlā", 1993) un Lasi Halstrēmu ("Kas nomoka Gilbertu Greipu" (1993), "Sarunas vērts" (Something to Talk About, 1995)).
Viņa režisēto filmu Oxen (1991) nominēja Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā filma svešvalodā".
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svens Nīkvists.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|