Pāriet uz saturu

Svens Nīkvists

Vikipēdijas lapa
Svens Nīkvists
Sven Nykvist
Dzimis 1922. gada 3. decembrī
Valsts karogs: Zviedrija Moheda, Zviedrija
Miris 2006. gada 20. septembrī (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Nodarbošanās kinooperators, režisors
Darbības gadi 1942—2001

Svens Nīkvists (zviedru: Sven Nykvist; dzimis 1922. gada 3. decembrī, miris 2006. gada 20. septembrī) bija zviedru kinooperators un kinorežisors. Vislabāk pazīstams kā vairāku Ingmara Bergmana filmu operators.

Saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākais operatora darbs" par Bergmana filmām "Kliedzieni un čuksti" (Viskningar Och Rop, 1972) un "Fanija un Aleksandrs" (1983). Trešo reizi balvai nominēts par filmu "Nepanesamais esības vieglums" (The Unbearable Lightness of Being, 1988).

Kopumā bijis operators 22 Bergmana filmām. Sadarbojies arī ar tādiem režisoriem kā Alfu Šēbergu (Domaren, 1960), Ričardu Flaišeru (The Last Run, 1971), Luiju Malu (Black Moon, 1975; Pretty Baby, 1978), Romanu Polaņski ("Īrnieks", 1976), Bobu Rafelsonu ("Pastnieks vienmēr zvana divreiz" (The Postman Always Rings Twice, 1981)), Normanu Džuisonu (Agnes of God, 1985), Andreju Tarkovski ("Upurēšana", 1986), Vudiju Allenu ("Cita sieviete" (Another Woman, 1988), "Noziegumi un likumpārkāpumi" (1989), "Slavenība" (1998)), Ričardu Atenboro ("Čaplins", 1992), Noru Efronu ("Bezmiegs Sietlā", 1993) un Lasi Halstrēmu ("Kas nomoka Gilbertu Greipu" (1993), "Sarunas vērts" (Something to Talk About, 1995)).

Viņa režisēto filmu Oxen (1991) nominēja Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā filma svešvalodā".

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]