Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (publ)
Tips Kapitālsabiedrība
Darbības joma mežrūpniecība, papīra un celolozes rūpniecība, atjaunīgā enerģētika
Dibināts 1929. gads
Galvenais birojs Sundsvalla, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Produkti koksnes izstrādājumus, koksnes masa, papīrs, koksnes biokurināmais
Mājaslapa sca.com
Ortvikenas papīrfabrika Sundsvallā
Estrandas koksnes masas fabrika

Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (publ) jeb SCA ir Zviedrijas uzņēmums, kas piedāvā koksnes produkciju. Tā galvenais birojs atrodas Sundsvallā. Uzņēmums dibināts 1929. gadā.

Uzņēmums ražo koksnes izstrādājumus, koksnes masu, papīru un koksnes biokurināmo. SCA ir viens no lielākajiem privātajiem meža īpašniekiem ar 2,6 miljoniem hektāru. Līdz 2017. gadam, kad tika atdalīts Essity, SCA lielākā produkcijas daļa bija higiēnas un veselības produkti.

SCA akcijas (A un B klase) tiek kotētas Nasdaq Stockholm biržā. 2019. gada martā lielākie kapitāldaļu turētāji bija: Industrivärden AB (9,5 %), AMF Försäkring & Fonder (9,4 %), Norges Bank (7,2 %), Swedbank Robur fonder (4,6 %), Alecta Pensionsförsäkring (3,0 %).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumu Svenska Cellulosa Aktiebolaget ("Zviedrijas celulozes akciju sabiedrība", SCA) 1929. gada 27. novembrī dibināja zviedru finansists Ivars Krūgers (Ivar Kreuger), apvienojot vairākus Zviedrijas kokapstrādes, celulozes ražošanas, mašīnbūves un elektrostaciju uzņēmumus vienā grupā. Pēc Krūgera bankrota un pašnāvības 1932. gadā uzņēmuma kontroli pārņēma banka Handelsbanken. 1932. gadā sāka darbu Estrandas (Östrand) koksnes masas fabrika. Aptuveni 50 % celulozes produkcijas tika eksportēta uz ASV. Otrais pasaules karš dramatiski samazināja eksporta iespējas.

Pēc kara SCA stāvoklis uzlabojās. 1950. gadā uzņēmuma akcijas sāka kotēt Stokholmas biržā. 1957. gadā Ortvikenā tika atvērta avīžpapīra fabrika ar divām papīra mašīnām. 1960. gadā par uzņēmuma izpilddirektoru kļuva Eije Mosbergs. 1961. gadā tika pieņemts ilgtermiņa stratēģiskais plāns, ņemot vērā, ka Zviedrijas ziemeļos ir samazinājušies koksnes resursi. Galvenās plāna sastāvdaļas bija ciešāka koksnes masas ražošanas integrācija ar papīra ražošanu un pārdošanas paplašināšana ārzemēs. 1960. gados tika slēgtas 18 ražotnes, koncentrējoties uz lielākajām fabrikām. 1960. gados pārtraukta apaļkoku pludināšana, pārejot uz autotransportu; eksporta uzlabošanai tika iegādāti kuģi. 1961. gadā Munksundā sāka darbu gofrētā kartona ražotne.

1975. gadā SCA nopirka higiēnas preču ražotāju Mölnlycke AB (ar zīmoliem TENA, Libresse). 1970. gadu otrajā pusē Zviedrijas celulozes un papīra rūpniecībā iestājās kritums, tādēļ tika nolemts paplašināt produkcijas klāstu, īpaši higiēnas preču jomā. 1980. gados uzņēmums sāka izplesties Eiropā, Āzijā un Amerikā, iegādājoties uzņēmumus vai dibinot kopuzņēmumus. 1983. gadā SCA akcijas sāka kotēt Londonas fondu biržā.[2] 1988. gadā tika iegādāts Itālijas pakošanas materiālu ražotājs Italcarta un Francijas autiņbiksīšu ražotājs Peaudouce. 1980. gados tika nopirkta Austrijas īpašas kvalitātes iespiedpapīra fabrika Lākirhenā

1990. gadā tika nopirkts Apvienotās Karalistes transporta iepakojuma ražotājs Reedpack. 1991. gadā Zviedrijā sākās ekonomikas lejupslīde, un SCA nācās veikt reorganizāciju, racionalizējot iekšējos procesus un samazinot izmaksas. 1991. gadā tika pārdota kuģniecība SCA Shipping. 1992. gadā tika pārdots enerģētikas uzņēmums Båkab Energi AB. 1995. gadā SCA ieguva Vācijas iepakojuma un higiēnas papīra ražotāja PWA (ar zīmolu Zewa) kapitāldaļu vairākumu (sākotnēji tas bija 75 %, bet 1997. gadā iegūti 94 %). 1996. gadā autiņbiksīšu zīmols Peaudouce tika pārdots Kimberly Clark, SCA paturot fabriku Francijas ziemeļos. 1997. gadā Mölnlycke klīnisko produktu nodaļa tika pārdota uzņēmumam Nordic Capital, un kopš 1998. gada tas ir neatkarīgs uzņēmums Mölnlycke Health Care. 1999. gadā SCA un MoDo apvienoja biroja papīra ražošanu uzņēmumā Modo Paper.

2000. gada 31. maijā tika paziņoti SCA un Somijas Metsä-Serla aktīvu apmaiņas darījumi. SCA Packaging iegādātos kartona ražotāju Metsä Corrugated; SCA piederošos 50 % Modo Paper kapitāldaļu pārdotu Metsä-Serla; SCA meitas uzņēmums SCA Mölnlycke Holding B.V. iegādātos higiēnas papīra ražotāja Metsä Tissue 65,58 % kapitāldaļu. Tajā laikā SCA grupai piederēja 19,27 % Metsä Tissue akciju. 2000. gadā Eiropas Komisija atļāva Metsä Corrugated un Modo Paper darījumus, bet 2001. gada janvārī Eiropas Komisija liedza SCA iegādāties Metsä Tissue, bažījoties par konkurences samazināšanos higiēnas papīra tirgū Ziemeļvalstīs.

2001. gadā SCA nopirka Georgia-Pacific Tissue meitas uzņēmumu ASV Wisconsin Tissue, kā arī aizsargiepakojuma ražotājs Tuscarora. 2004. gadā no International Paper tika nopirkts Jaunzēlandes higiēnas papīra ražotājs Carter Holt Harvey, tādējādi SCA nostiprinājās Austrālāzijas reģionā. 2007. gadā tika pārdotas Ziemeļamerikas iepakošanas bizness. 2007. gadā tika nopirktas Procter & Gamble higiēnas papīra Eiropas operācijas ar zīmolu Tempo. 2008. gadā SCA pārtrauca akciju kotēšanu Londonas fondu biržā.[2] 2009. gadā ar Kolumbijas kopuzņēmuma starpniecību tika iegādāts Argentīnas lielākais sieviešu higiēnas produktu uzņēmums Algodonera Aconcagua.

2010. gadā SCA no Copamex iegādājās autiņbiksīšu biznesu Meksikā un Centrālamerikā; tika pārdots Āzijas iepakošanas bizness. 2011. gadā tika nopirkts Brazīlijas higiēnas produktu uzņēmums Pro Descart un Turcijas urīna nesaturēšanas produktu ražotāja San Saglik 95 % kapitāldaļu. 2011. gadā SCA un Pacific Equity Partners izveidoja kopuzņēmumu Austrālāzijā; SCA iegādājās Turcijas higiēnas produktu uzņēmuma Komili 50 % kapitāldaļu. 2012. gada 19. jūlijā tika nopirkta Georgia-Pacific Eiropas higiēnas papīra nodaļa kopā ar Georgia-Pacific Nordic (ar zīmolu Lotus).[3]

2012. gadā SCA iegādājās Āzijas higiēnas produktu uzņēmumu Everbeauty un Čīles uzņēmuma PISA (Papeles Industriales S.A.) atlikušos 50 % kapitāldaļu. 2012. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmumam DS Smith par 1,7 miljardiem eiro tika pārdots iepakošanas bizness, izņemot divas kraftkartona fabrikas Zviedrijā. 2012. gadā Austrijas iespiedpapīra fabrika Lākirhenā tika pārdota Heinzel Group. 2013. gadā SCA kļuva par Ķīnas higiēnas papīra uzņēmuma Vinda lielāko akcionāru; Austrijā tika pārdota avīžpapīra fabrika Lākirhenā. 2014. gadā SCA higiēnas produktu bizness Ķīnā, Honkongā un Makao tika nodots Vinda. Kopuzņēmumam Asaleo Care, kas darbojās Austrālijā, Jaunzēlandē un Fidži, tika veikts sākotnējais publiskais piedāvājums, SCA daļa tajā — 32,5 %.

2015. gada augustā tika paziņots, ka SCA higiēnas nozare tiks atdalīta no meža produktu nozares. Tika pieņemts lēmums biznesu Taivānā un Dienvidkorejā pievienot Vinda. 2016. gada 21. janvārī tika pabeigta ASV higiēnas papīra ražotāja Wausau Paper iegāde. 2016. gada 24. augustā tika paziņots, ka SCA tiks sadalīts divos atsevišķos uzņēmumos. 2016. gada decembrī SCA paziņoja, ka par 2,74 miljardiem eiro iegādāsies uzņēmumu BSN Medical, kas specializējies kompresijas terapijas, ortopēdijas un brūču kopšanas produktos; tā zīmoli: Jobst, Leukoplast, Cutimed, Delta Cast un Actimove. 2016. gadā tika pieņemts lēmums Brazīlijā būvēt jaunu ražotni urīna nesaturēšanas produktiem. Tika nolemts veikt investīcijas, paplašinot Estrandas koksnes masas fabriku Zviedrijā. Izdevumu samazināšanas nolūkos tika slēgta bijusī Georgia-Pacific higiēnas papīra fabrika Francijā. Tika nolemts slēgt Ortvikenas papīrfabriku Zviedrijā.

2017. gadā tika pabeigta higiēnas un medicīnas produktu biznesa atdalīšana no SCA, jaunajam uzņēmumam dodot nosaukumu Essity. 2017. gada 15 jūnijā Essity akcijas sāka kotēt Nasdaq Stockholm biržā.

2019. gada 14. februārī ar karaļa Kārļa XVI piedalīšanos tika atklāta paplašinātā Estrandas koksnes masas fabrika. 2019. gada sākumā SCA Latvijā iegādājās 10 000 ha meža zemes.

Grupas organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SCA grupa ir iedalītas piecās biznesa nozarēs:

  • Mežs (SCA Skog AB). Uzņēmumam pieder vairāk nekā 2,6 miljoni hektāru meža; no tiem 2 miljoni hektāru ir produktīvs mežs, kas nodrošina izejmateriālus grupas ražotnēm. 2018. gadā no SCA mežiem tika iegūti 4,3 miljoni m³ koksnes, aptuveni tikpat tika iepirkti no ārējiem piegādātājiem.
  • Koksne (SCA Timber). Koksnes segmentā ietilpst piecas kokzāģētavas Zviedrijā, koksnes apstrādes ražotnes Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Francijā, kā arī produkcijas izplatīšanas tīkls.
  • Koksnes masa (SCA Pulp). Koksnes masu ražo Estrandas fabrikā.
  • Papīrs (SCA Paper). Obolā, Munksundā, Piteo un Ūmeo tiek ražots gofrētais iepakojuma papīrs; Ortvikenā (Sundsvallā) tiek ražots iespiedpapīrs, ko izmanto žurnāliem, katalogiem un komercizdevumiem.
  • Atjaunīgā enerģija. Zviedrijā SCA pieder trīs koksnes granulu ražotnes, kas gadā saražo 300 000 t granulu. SCA izīrē meža zemi vēja turbīnu darbināšanai. SCA arī izstrādā nākamās paaudzes biodegvielu un zaļās ķimikālijas.

Grupā ir arī atbalsta nodaļa, kas nodarbojas ar piegādi un loģistiku (SCA Logistics). SCA ir jūras termināļi Sundsvallā, Ūmeo, Roterdamā, Londonā, Ķīlē, kā arī asociētie termināļi citās valstīs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]