Sīvā krimilde
| Sīvā krimilde Lactarius glaucescens | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Bērzlapju rinda (Russulales) |
| Dzimta | Bērzlapju dzimta (Russulaceae) |
| Ģints | Pienaiņu ģints (Lactarius) |
| Suga | Sīvā krimilde (L. glaucescens) |
| Sinonīmi | |
|
Lactifluus glaucescens, Lactarius pergamenus | |
 Sīvā krimilde Vikikrātuvē | |
Sīvā krimilde (Lactarius glaucescens jeb Lactifluus glaucescens, agrāk arī Lactarius pergamenus) ir Latvijā vidēji reta liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.[1]
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugu 1900. gadā aprakstīja Karls Krosslands, bet 1979. gadā tā tika pazemināta līdz piparu krimildes varietātes Lactarius piperatus var. glaucescens statusam. 20. gadsimta vidū notika strīdi par to, kas īsti ir piparu un kas sīvā krimilde, kuru gaitā radās apzīmējums Lactarius pergamenus un literatūrā, tai skaitā latviski, nereti radās neskaidrības par pareizajiem nosaukumiem, piemēram, sīvajai krimildei tika uzrādīts piparu krimildes nosaukums Lactarius piperatus.[2] 20. gadsimta beigās tika nolemts, ka Lactarius ģints ir sadalāma vairākās, un no tās starp citām atkārtoti izdalīja ģinti Lactifluus, kuras tipiskā suga kļuva piparu krimilde, bet sīvā krimilde atkal kļuva par atsevišķu sugu. Ģinšu un citas klasifikācijas veidošanās turpinās jau ap 30 gadus, pastāvīgi notiek izmaiņas, tāpēc latviešu valodā līdz oficiālo nosaukumu stabilizācijai pagaidām visām agrākajām pienainēm joprojām lieto vecos pienaiņu un krimilžu apzīmējumus.
Nosaukuma epitets glaucescens veidots no latīņu valodas jēdziena "kļūstošs zilganzaļš vai pelēkzaļš", pateicoties sēnes piensulas krāsu izmaiņai.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes.
- Cepurīte: sākumā plati izliekta, vēlāk izpletusies līdz piltuvveidam, bieza. Balta, iespiedumu vietās ar brūnganiem plankumiem, uz vecumu reizēm var nodzeltēt, nespodra (matēta), sausa. Maliņa ieritināta, vēlāk taisna vai viļņota. Platums 6—20 cm.
- Lapiņas: ļoti ciešas, plānas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas. Baltas, uz vecumu līdz krēmkrāsai, ievainojumu vietās un uz vecumu brūnganas.
- Kātiņš: Balts, cilindrisks, uz leju tievāks, resns, blīvs, gluds, parasti īss, ciets, reizēm nedaudz ekscentrisks attiecībā pret cepurītes vidu. Garums 2—5 (9) cm, resnums 1,5—2,5 cm.
- Mīkstums: balts, izžūstot kļūst dzeltenīgs līdz pelēkzaļganam, trausls, blīvs, ar neizteiktu smaržu un dedzinoši sīvu garšu. Ievainojumu vietās izdala lielu daudzumu lipīgas baltas piensulas, kura gaisā lēni kļūst zaļganpelēka.[3]
- Sporas: elipsoīdas, bālganas, amiloīdas, birumraksts krēmkrāsas, ar neamiloīdām kārpām (līdz 0,3 µm augstumam), izmēri 6—9,5/5,5—7 µm.[1][4]
- Cistīdas: Pleiromakrocistīdu reizēm nav, ja ir — tad gandrīz cilindriskas, 60—90/7—10 µm. Heilocistīdas no gandrīz cilindriskām līdz gandrīz vārpstveida, 55—70/7—10 µm.[5]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suga izplatīta Eiropā un Ziemeļamerikas austrumos,[5] atrasta arī Ziemeļāfrikā un Tālajos Austrumos, ievesta Austrālijā.[6] Aug lapu koku (īpaši ozolu un dižskābaržu) tuvumā, ar kuru saknēm veido mikorizu.[7] Bieži sūnās, var augt gan atsevišķi, gan grupās. Izvēlas kaļķainas augsnes.[8] Latvijā parastais augšanas periods — no jūlija līdz oktobrim.[4]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzīgas ir vairākas citas pienaines ar baltām cepurītēm, no citām ģintīm atšķiras ar piensulas esamību. Piparu krimilde ir ar piensulu, kas žūstot kļūst pelēkzaļa vairāku stundu laikā, kamēr sīvajai tas notiek ātri. Tomēr reizēm padomju laika krievu zinātniskajā literatūrā ir tieši pretējs apgalvojums par šīm abām sugām.[9] Baltā krimilde un tai ļoti līdzīgā samtainā krimilde ir ar samtainu virsmu un retākām lapiņām, bez tam samtainajai krimildei nav sīvas garšas. Apšu krimildes dzeltenīgākās cepurītes virspusē ir iesārti koncentriski apļi.[10]
Ziemeļamerikā sastopamas izskatā līdzīgās Lactarius subvellereus var. subdistans ar samtainu cepurīti un retākām lapiņām, Lactarius deceptivus ar sākumā vilnainu cepurītes maliņu un Lactarius maculatipes ar piensulu, kas kļūst dzeltena, un nelīdzenu kātiņu.[5]
Lietošana pārtikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sīvās krimildes nepieciešams iepriekš novārīt ar ūdens noliešanu, jo tām ir ļoti sīva sula. Daļa avotu iesaka arī pirms vai pēc vārīšanas ilgstoši izmērcēt.[1] Pēc novārīšanas un mērcēšanas tās iesaka sālīšanai.[4]
Pēc Krievijā pieņemtās klasifikācijas — nosacīti ēdama sēne.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Sēnes.lv: Sīvā krimilde
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 30. lpp.
- ↑ Funghi in Italia
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Sugu enciklopēdija: Piparu krimilde
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Kuo, M. (2011, March). Lactarius glaucescens. MushroomExpert.Com
- ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
- ↑ Pilzoek. Lactarius glaucescens (Crossl.) Pears
- ↑ 8,0 8,1 Gribowiki.ru: Груздь сизоватый
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 233. lpp.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 85. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīvā krimilde.
- Mycobank (angliski)
- Index Fungorum (angliski)
- LMB Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts
- NCBI Taxonomy browser (angliski)