Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873. gada Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos. Publicēta dziesmu krājumā "Austra" (1874).
Tēvijas dziesma imponē ar spēcīgu patriotisko garu, spraigu dinamiku un pārskatāmām lakoniskām līnijām. Tā turējās vīru koru repertuārā gadiem ilgi.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārtiņš Lapa 1870. - 1871. gadā bija palīgskolotājs Jaunkārķu pagastskolā, bet laikrakstā "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis" publicēto patriotisko dzejoļu dēļ tika atlaists. Dzejolis "Tēvijas dziesma" izdots 1870. gadā.
Kārlis Baumanis kopš 1860. gada strādāja par vācu valodas pasniedzēju Pēterburgas Reformātu skolā un bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks (1862-1865), kur tolaik darbojās arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija.
Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sagatavošanā. 1870. gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās latviešu oriģināldziesmas, ko iekļāva dziesmu svētku programmā.
Dziesmas vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dievs, svētī Kurzemi (Vidzemi), |
Lai ogas, ābolus |
Ko taisni lūdzamies, |
Ak, dārgā dzimtene, |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 65. lpp.
- ↑ www.dziesmas.lv